ieraudzīju žurnālā darba iguānas bildi. Kaut kā jocīgi - tas ir radījums, par kuru esmu rūpējusies, barojusi un sildījusi. Kurš mani ir sakodis, saskrāpējis un atkal laidis sev klāt... Un tagad viņš tiek pasniegts kā kaut kāda bezpersoniska "eksotika".
P.S.jāatzīst, ka izskatās ļoti labi arī bildē, ne tikai dzīvajā :)

es vēl neesmu atomreaktors, vēl tikai sērkociņu kastīte, vēl augu. Katreiz, kad Tevi satieku, Tu nomin manu uguni un brīnies, ka Tev auksti. Muļķis. Es izaugšu, un tad Tu nevarēsi pie manis sasildīties, sadegsi. Grrrrrr