Tik pat labi šī emocionālā šantāža ir jāapzinās arī upurim. Neilgu laiku pēc šķiršanās no pirmā drauga, manās rokās nokļuva grāmata par emocionālo šantāžu. Tur bija dotas ~10 dažādas situācijas, kurās kāds tika emocionāli šantažēts. Man sakrita veselas 8 no viņām un es biju diezgan lielā šokā. Un nevarētu teikt, ka attiecībās es biju bezsmadzeņu mīkstmiesis, kas vienkārši ļāva sevi izmantot kā lupatiņu.
Vide, kurā cilvēki aug, ir ļoti dažāda. Vienam varbūt ģimenē mamma visu laiku "izasaro" no tēva kaut ko, otrais varbūt ir izlutināts līdz nelabumam, trešais nekad nav paēdis un mierīgi izgulējies, tāpēc par tādām lietām vispār neaizdomājas. Ja ceļā nepagadās kāds "skolotājs", tā visu mūžu var nodzīvot.
Nez kāpēc ienāca prātā veģetārisms - ja cilvēkam apkārt visi ēd gaļu, viņš to uztver kā normu. Viņš neiedomājas, ka to cūciņ nokauj, lai viņam būtu kotlete. Kad kāds viņam to paskaidro, viņa izvēle ir - dzīvot kā līdz šim "darot pāri cūkām", vai arī izvēlēties citu ceļu - ēst tikai veģetāru pārtiku, nevienu cūku nesāpinot :) Kamēr neviens viņa uzmanību uz to nevērš, viņš pats reti kad par kaut ko tādu aizdomāsies.

(man gan šovakar baigais pļāpājamais, pieļauju, ka arī neizklausos diez ko sakarīgi :D )