tā stunda ir situsi
es beidzot esmu sasniegusi šo punktu savā dzīvē. aleluija. man beidzot (ja tā padomā, bija jāgaida tik tiešām ilgi, gandrīz pilni divi gadi) svešs cilvēks uz ielas (labi labi, autobusā) paziņoja, ka esmu nekam nederīga māte, kas neprot audzināt savu bērnu. šķiet, tagad varu mirt laimīga.

vēl es šorīt nokritu dubļos un aizmirsu aizvest uz dārziņu patiešām svarīgas lietas, tādeļ pa dienu būs jābrauc tur atkal. un jogā arī gāja grūti. jippījēj.