mazā A., 22 mēneši
gari par Alisi 22 mēnešu vecumā, viņas runātprasmi, gulētiešanu un citām lietām

pirms dažām dienām nomainījām rotaļlietas. dažādu rotaļlietu mazajai ir vairāk nekā sajēgas, tādēļ plauktos izlikta ir tikai daļa, kas tad reizēm (vajadzētu biežāk) tiek mainīta pret citu mantiņu daļu.
nu tātad, nomanījām. šoreiz, klāt pie citām lietām, izvilku vairākas mīkstās mantiņas - lelli, krāsainu cūku, aitu, suni, pīlīti (lielākā daļa pavisam nelielas). kopš brīža, kad viņa ieraudzīja šīs mantas, mājās viņa ir gandrīz vai nešķirama ar lelli un krāsaino cūku. iet gulēt tikai ar šiem. + vēl zaķītis, kas "dzīvo" gultā jau kādu laiku. apguļas un sauc "jejje, jejje, jejje", līdz atnesam lelli. l burtu viņa pateikt vēl nemāk, līdz ar to jāizlīdzas šādi. un tad viņa sauc cūku. ziniet to skaņu, kā atveido cūkas, tā kā ievelkot gaisu? mazliet izklausās pēc krākšanas. tad nu lūk, viņa nesaprot, ka gaiss jāvelk iekšā, tā vietā viņa cenšas šo skaņu atveidot gaisu izpūšot ārā. sanāk diezgan līdzīgi klusiem gārdzieniem :D nu un tad, kad mantiņas sanestas, viņa tās visas apskauj, noklausās dziesmiņu un tiklīdz esmu ārā pa durvīm, aiziet uz lielo gultu. diemžēl pagaidām es tur neko nespēju darīt. jāgaida, līdz pārvāksimies uz vietu, kur būs vairāk telpu un viņai būs pašai sava istaba.

šajās brīvdienās atteicās iet gulēt. visu laiku pa dienu gāja gulēt bez jebkādām problēmām un te pēkšņi - nekādi. sestdienā bijām A. mammas dzīvoklī. 2h bļāva, kaut kurā mirklī mēs viņu guļamistabā ieslēdzām, citādi skraidīja pa dzīvokli un nebija nekādīgi samierināma. beigās trijos atplīsa lielajā gultā. divarpus stundas vēlāk, kā vajadzētu. svētdien mēs bijām mājās. pie pirmajiem 4 neveiksmīgajiem mēģinājumiem nolikt gulēt, atstājām istabu un aizslēdzām aiz sevis durvis. viņa mierīgi spēlējās stundu. sūdzējās un sauca mani ļoti īsus brīžus. pamatā absolūti harmoniski darbojās pati ar sevi. mēs nemaz neiznājām, ka viņa tā prot. tad man ienāca prātā doties pabraukāt ar mašīnu, lai viņai tiek vismaz kaut kāds miegs. noplīsa 2 minūtēs. abas reizes nogulēja pa 2h, kas nozīmē, ka dienas miegs viņai joprojām ir vajadzīgs. bet man nav ne mazākās jausmas ne kādēļ viņa tā dara, ne arī ko ar to darīt. un kā panākt, lai guļ savā gultā uz nakti.
šajās dienās viņai nāk pēdējie dzerokļi, pagaidām gan tikai apakšējie. kreisais jau galīgi izšķīlies, palicis tikai mazs kaktiņš, tagad spraucas arī labais. ārā gan vēl nav, bet jau sāp. dārziņā esot uzvedusies pilnīgi normāli, bet mājās, gan brīvdienās, gan šovakar, tāda galīgi vārīga. raud, bāž rokas mutē un ja prasa vai sāp zobi, žēlīgi saka "jā".

šodien no dārziņa pārnāca ar 2x lielāku apakšlūpu. esot uzkāpusi uz balona, ka spārplīsis, rezultātā nobrāztas abas lūpas, bet apakšējā arī kārtīgi uzpampusi.

pēdējās dienās noticis kārtējais lēciens runātprasmē. biežāk kaut ko atkārto, lieto vairāk burtu.
ļoti patīk roku/pantiņu spēles, bet atsakās pati atdarināt roku kustības, atdarina tikai, ja kāds viegli pietur viņas rokas (kustina rokas pati).

A. mammas dzīvoklī ir sievietes māla figūra. Viņa sēž, ir gandrīz "īstajā lielumā", lielākajai daļai cilvēku viņa šķiet glīta un viņu sauc Henkrike. Pēdējā laikā tur esot Alise ik pa brīdim viņu samīļo un saka viņai "mī". Bet aizvakar viņa gribēja pacienāt Henriki ar jogurtu. Nē, es saku viņai, Henrike nav īsta, viņa ir no māla, viņa nedzer jogurtu, nedod viņai jogurtu. pusminūti vēlāk Henrike ir nolieta ar jogurtu no zoda uz leju.

ejot prom no mājām viņa atvadās arī no kaķa. reizēm atvadās arī no vardītes uz pampera, kad tiek vilkts virsū pampers.
pēdējā laikā pirms pakakāt brīdina - kaka, kaka. bet jautāta vai sēdēs uz podiņa saka nē. un pagaidām ir bijis tā, ka viņa zina, ko saka. ja saka nē, tad to arī domā. piekrīt pasēdēt uz poda vienu reizi dienā, pirms miega, ar zobu birsti rokās. pēdējā laikā tad arī pačurā. kas nozīmē, ka diezgan labi apzinās un pat kontrolē procesu. bet prasīties uz poda, kā arī uz tā sēsties "ārpus kārtas" atsakās.

Jau kādu laiku ir apguvusi bučošanos. Parasti bučo vaigu vai lūpas. Mēdz bučot arī sevi - spogulī.

vairāk kā pusi ziemas izmisīgi centāmies panākt, lai ārā esot, viņai uz rokām ir cimdi. visu laiku rāva nost un negribēja gaidīt, kamēr uzvilks. tagad, jau pāris nedēļas, atsakās bez tiem iziet ārā no mājas. "vai" viņa saka "va-i, va-i, vaaa-i" no krievu варежки.

katru dienu noskatās 1 vai 2 lupatiņu multenes. parasti "kā lupatiņi mazgājās" un citā reizē kādu no īsajām. zina tās visas no galvas, seko līdzi, saka "ņau", kad parādās kaķis un "pa pa pa", kad sāk plakšķināt. bet katru reizi prasa no jauna tieši to.