zemāk pārspriedums par bērna miegu, neieinteresētām/garlaikotām personām lūgums nemocīties un nelasīt.
par tā saucamo sleep training runājot. lasot amerikāņu rakstus par šo tematiku, mati ceļas stāvus. pirmajā vakarā ļaujiet raudāt savam 3-max6 vecajam zīdainim 5 minūtes, otrajā 10, tad 15. tad ienāciet, paglaudiet galvu un dodieties prom. atkārtojiet, līdz bērns izslēdzis aiz pārraudāšanās. nu un tad lai bļauj cik lien. un pa nakti arī. tā viņš kļūs patstāvīgs un normāls sabiedrības loceklis. tikai nedēļas laikā. vai divu. jā. un bērns ap šo laiku, protams, guļ citā istabā. vēlākais 3-6 mēnešu vecumā, ja.
pretējais viedoklis, kas iesaka gulēt ar bērnu vienā gultā līdz 3-4 gadu vecumam gan arī nešķiet diezko.. pieņemams izpildei.

kaut kā gribas, lai līdz dārziņa gaitu uzsākšanas viņa spētu aizmigt bez manas klātbūtnes (ko viņa pagaidām jaudā tikai un vienīgi ratos, iekštelpās nē, paretam der arī A, bet ne pārāk bieži). pēdējās dienās nesēžu pie gultiņas, kamēr viņa iemieg, bet pienāku pie viņas ik pēc 1-3 minūtēm, paglaudu, papaijāju un eju prom. pagaidām bez īpašiem rezultātiem. kādu pusstundu ir tracis, līdz viņa noplīst, kad kārtējo reizi esmu pienākusi klāt un vēl neesmu paguvusi aiziet prom.
nav ne jausmas, vai rīkojos pareizi, bet nezinu arī, kā lai rīkojos citādi. šodien vairākkārtīgi stāstīju, ka šodien gulētejot pie viņas gultiņas nesēdēšu. nešķiet gan, ka viņa manī būtu baigi ieklausījusies.