ученье свет
izrādās, ka man arī ir viedoklis izglītības jautājumā.
manuprāt, ir tikai godīgi, ja valsts apmaksā to izglītību, kuru pārstāvji tai ir vajadzīgi. taču godīgi tas ir gadījumā, ja šie izglītotie pārstāvji uzreiz nešmauc pelnīt citur vai kruķīt savu biznesu. tādēļ, manuprāt, labākais modelis ir tāds, kurā valsts izsver sev vajadzīgo speciālistu (nu, piemēram, ārstu) skaitu, konkursa kārtībā (nu tur, skolas atzīmes, rotācijas blāblā) atlasa kandidātus, bezmaksas izglīto, maksā nelielu stīpu, bet apmaiņā saņem 10 gadus, ko šis cilvēks valsts labā strādā. dots pret dotu, tā sakot.
jo tik tiešām jocīgi paliek skatoties no vienas puses uz ekonomistiem un juristiem, kuri studē budžetā (labi, tādu nav daudz, bet tomēr) un pēc tam bīda ģēlas, kāš naudu no klientiem un, no otras puses, ārstiem/skolotājiem, kas par savu ilgo ceļu izglītības kāpās, maksā tā, ka maz neliekas (arī ne visi, bet tomēr), lai pēc tam saņemtu.. mēs paši zinām, ko viņi pēc tam saņem.
un, jā, es absolūti piekrītu tam, ka lielāka uzmanība jāvērš arī profesionālajai izglītībai. un, gan nezinu cik reāli tas ir, arī tās pieejas nomaiņai, kas pastāv mūsdienu sabiedrībā un tiek iepotēta skolās - krutie iet uz augstāko, stulbie idioti un lohi uz profenēm. šito būtu labi izravēt. būt labam galdniekam IR vajadzīgi un cienījami.