ā bet ir viena lieta, ko es nevaru saprast (ok, vairāk, bet šobrīd aktuāla šķiet šī). tā ir citi cilvēki un informācijas uzkrāšana. pie jebkādas saslimšanas vai īpatnības vīra māte saka man - jo mazāk interesēsies un lasīsi, jo mazāk par to domāsi, jo labāk tev būs.
un man ir diametrāli pretēji. es varu mierīgi dzīvot tikai un vienīgi tad, kad zinu pēc iespējas vairāk par konkrēto mani skarošo situāciju, nu tur par angīnu vai vēdersāpēm. varu stundām meklēt informāciju un lasīt, kamēr nesajūtu, ka zināšanu kāre ir apmierināta un var dzīvot tālāk.
tā pat ir ar jebkādiem lielākiem darbiem/plāniem. nu, es nezinu, virtuves ierīkošana vai tehnikas pirkšana. es sākumā dažus vakarus lasu internetus un tad domāju par to, ko un kādēļ un kā man vajag. un man šis šķiet dabiskākā lieta pasaulē. apbrīnojami ir, ka, izrādās, citiem cilvēkiem ir pavisam savādāk. un jebkurā jomā, kurā esmu iedziļinājusies es un cits (vidējais) cilvēks, es zināšu vismaz uz pusi vairāk.

es saprotu, ka šeit dīvainā esmu es, bet, cilvēki, kādēļ jūs tā? o.O