kamēr es draudzēšos ar kaķiem, šeit, iespējams, nāks A. mamma. un te pienāk punkts, kurā es pārstāju tolerēt nekārtību. nē, nekārtību es panesu ļoti labi. bet ne šito netīrību. uz dīvāna taču nemaz nebija iespējams apsēsties. un taisni pārvietoties pa telpu nekāpjot uz priekšmetiem arī ne. tagad šeit vismaz ir paciešami netīrs, nevis šausmīgi briesmīgi drausmīgs kaut kas. nu, tāds, ka ved ciemiņus un saki, nu, ziniet, man te neeeenormāls bardaks. bet ciemiņi atnāk un domā - hmm, nekas traks, tikai mazliet. jo patiešām īstā bardakā jau ciemiņi vesti parasti netiek. "pie manis pašlaik nevar, hmm, varbūt labāk pie tevis?"