sirsnīgi aicinu nelasīt zemāk esošo tekstu cilvēkiem ar ne tik stipriem nerviem, kā arī tādiem, kas nepanes asinis.

fantastiski. nepietiek ar to, ka man visu nakti jārediģē teksts par augstspriegojuma līniju uzstādīšanu un es neko no tā nejēdzu, kaķis man nupat ieķērās ar nagu lūpā. nejauši. sēžu, kaucu, turu roku pie mutes un jūtu, kā pa roku tek asinis. paralēli mēģinu nomierināt A., sakot, ka viss ir ok. viņa reakcija, kad noņēmu roku no sejas lika man domāt, ka man vairs nav lūpas, vai kas līdzīgs. nekas traks, par laimi, nebija atgadījies, man tikai viss ģīmis bija asinīs :)

jāsaka, ka, asiņošana, lai arī strauja un bagātīga, tomēr ātri apstājās un tagad man ir neliels pīrsings lūpā, hehe. neko tajā likt gan negrasos :> vienīgi ceru, ka sākot ar rītdienu varēs iztikt bez plākstera. skats, kā saka, ir pa rubli.


es vairs neticu, ka visas pēdējā laika sīkās traumas ir sagadīšanās. mani pavisam noteikti ir apsēdis kaut kāds mazo nebūšanu gars.
tā mēs te tagad sēžam, aizpampis, vemjošs tulkotājs un viņa plāksterotais palīgs, lol.