-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2016-07-04 21:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pēdēja laikā domāju par to, ka labs bērns ir tāds, kuram vienreiz, max 2x pasaki un viņš klausa. vairs nerausta, neskrien, nekliedz, dara, liekas mierā, atmet malā darāmo utt utt.
bet labs pieaugušāis ir neatlaidīgs cilvēks, kurš dara darāmo arī ja nesanāk, nemet plinti krūmos, ja kkas neiet kā vajag un turpina sekot mērķim arī, ja kāds saka, ka nav vērts.

kā lai no šādi audzinātiem sanāk šādi pieaugušie? man personīgi tas šķiet diezgan utopiski. un tad vēl sieviešu kategorija, kas sūdzas par vīriešiem ņuņņām utml, bet saviem dēliem saka "esi paklausīgs puika, dari tā un tā, nedari tā un šitā", "tai nu gan izlaists bērns, neklausa, kad pasaka".

netālredzība un īstermiņa domāšana tās plaukumā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2016-07-07 19:33 (saite)
Man šķiet, es nekur neesmu minējusi, ka īstais ceļš ir neaudzināšana.
Mans ieraksts ir par to, ka totāla kontrole un absolūtas paklausības pieprasīšana nav ceļš uz patstāvīgu, iniciatīvu, drošu par sevi un neatlaidīgu cilvēku. Ne par to, ka nav jāaudzina un jādisciplinē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2016-07-07 19:38 (saite)
absolūta kontrole jau velk uz vardarbību, un tāds variants ir reti sastopams. tu tādu pazīsti? es nevienu. es tikai pazīstu gadījumus, kur māte vienmēr visu darīja bērna vietā, visas problēmas risināja bērna vietā, un vienmēr teica, kas bērnam jādara. izaug cilvēki bez mazākās iniciatīvas un sajēgas. lūk, šis ir grāvis, kurā viegli iekrist un no kura vairāk jāuzmanās nekā no liekas aizrādīšanas par nepieņemamu uzvedību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?