Sviesta Ciba |

-- (

ripp) rakstīja,
@ 2016-01-13 09:47:00

par bēdām
kas/kādas ir jūsu mīļākās bēdāšanās vietas?
ar to domājot vietas, kur bēdu gadījumā, esat vislabprātāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ripp 2016-01-13 11:34 (saite)
	bet, ja nu nekas briesmīgs nav noticis? sēdi mājās, piemēram, un bēdas apsedz kā sega. ko tad? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2016-01-13 11:43 (saite)
	Atrodu iemeslu, analizēju, un tad pāriet. Tas nav ar nolūku, man ir problēmas ar emocijām. Jautājums ir ļoti labs, es par to kādu laiku domāju pirms atbildēju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2016-01-13 11:43 (saite)
	Ar jautājumu domāju pašu pirmo - par bēdāšanās vietām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ripp 2016-01-13 11:46 (saite)
	aha. man riebjas bēdu brīdī būt ar citiem cilvēkiem (kas nav mana tiešā ģimene vai viena draudzene). īpaši, ja tie citi ir kkādi attāli radi vai kolēģi. tas, šķiet, ir vissliktāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2016-01-13 12:18 (saite)

Man tiešām ir Problēmas ar emocijām un jūtām, es neizdzīvoju visu spektru, šis un tas pietrūkst. Es gan to ļoti vēlos, un labi, ka man vismaz ir empātija.
Citi teiktu, ka ir daudz vieglāk, jo nav tik smagi dažās situācijās (tuvinieka, drauga zaudējums), no otras puses, jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk grūtību sagādā tā robeža, kurai es netieku pāri.
Tās aizbraukšanas jau ir bēgšana.
Es gribu tādu vietu, kas būtu "bēdāšanās vieta", jo tas nozīmētu, ka es esmu kā visi citi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2016-01-13 12:28 (saite)
	Nolēmu paskaidrot savas "problēmas": es nezinu, kas ir mīlestība un to nejūtu - ne to, ka kāds mani mīl, ne otrādāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: