šodien biju uz "cilvēks, kas smejas". gandrīz vai interesanti, kā ar brēkšanu, pūšanu un elšanu vietā un nevietā, var sabojāt labu stāstu.
tā, itkā viņiem šķiet, ka, kamēr nekliedz, neraustās un nekratās, neelš un nepūš, skatītājam nebūs skaidrs, ka varoņi kaut ko jutīs. nelīdzēja arī dažas jaukās dziesmas.