-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2015-11-18 23:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
skaidrs, ka katram ir sava izpratne par to, kas ir nacionalitāte/tautība. bet šodien man par to atgādināja b., pasakot "kaut kad jau tev jāatzīst, ka esi latviete". es teju vai sadusmojos. es galīgi nejūtos latviete. manā galvā man nav tautības. jā, es esmu Latvijas valstpiederīgā un tā tālāk, bet. neviens no maniem vecvecākiem nav bijis tīrs latvietis. es nespēju nosaukt par latvisku kombināciju no latviešu, vācu, čigānu, karēļu, krievu un poļu/baltkrievu asinīm.
zinu, ka daudzi tā dara "mans vectēvs ir polis vai māte ukrainietie, bet es esmu latvietis". es tā nevaru. un negribu arī.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mazeltov
2015-11-19 21:17 (saite)
Cibiņu vecāki dzimuši Padomju Latvijā, līdz ar to alerģija pret krieviem bija neizbēgama, jo tie diktēja noteikumus un centās iznīcināt latvisko. Tā kā visa tā neiecietība darbojās abos virzienos nevis tie pretīgie latvieši negribēja ar labajiem krieviņiem draudzēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2015-11-19 21:26 (saite)
skat. manas atbiles aborigens otro atkāpi. ar diskrimināciju no krievvalodīgo puses es sastopos kopš bērnības. es pati nāku no t.s. krievvalodīgo ģimenes. neba nu manā ģimenē ir bijis kāds baigais krievs (labi, tā nav taisība, viena vecmāmiņa bija gan), bet manas ģimenes sarežgītie vēstures līkloči rezultējās tieši tajā. un es gana daudz esmu dzirdējusi kā tiek noniecināti latvieši. mazāk - otrādi. un no pašas bērnības man bija sajūta, ka tas nav pareizi, nu, ka tā noniecināšana jebkurā gadījumā ir nepareiza.

ar nievājošo attieksmi no otrās puses sastopos salīdzinoši nesen. tādēļ jo nepatīkamāk. bērnībā, mācoties latviešu skolā, es galīgi nesastapos ar problēmām sakarā ar manas ģimenes valodu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?