bijām Inčukalna baseinā. baseins visai foršs. gan pats baseins, gan burbuļvannas. a., protams, atteicās pat mēģināt iekāpt lielajā baseinā, visu laiku nodzīvojās pa burbuļvannu. un viss bija labi. līdz pat ģērbtuvēm. sākumā viņa aizmuka uzreiz. kamēr es ģērbtuvēs meklēju ziepes un dvieļus. otrreiz viņa aizmuka pēc dušas. es apliku viņai dvieli un aizsūtīju pasēdēt uz soliņa, lai pati varētu pabeigt mazgāties un savākt mantas. atnākot ģērbtuvē pēc 2 minūtēm, ģērbtuvē uz grīdas bija viņas dvielis. fiksi apcerēju savas opcijas, ļaut izskraidīties un nobīties, vai tomēr desot pakaļ. un sapratu, ka baseins nav labākā vieta, kur izskraidīties. tādēļ diebu vien pakaļ ietinusies dvielī. varētu domāt, ka nu viss būs kārtībā, bet nē, kas tev deva. bērniņš sita, spļāva, mētāja mantas un visu laiku brēca.
lai atgūtos no visiem priekiem, man vajadzēja kādu stundu. bērnam tika atņemta opcija ēst konfektes vakarā + tika solījums, ka es ar viņu tuvākajā laikā uz baseinu neiešu. ja A. grib, var ņemt viņu uz vīriešu ģērbtuvēm. paldies par kūkām. man pietiek.