Piektdiena/Sestdiena un apkārt (bet nu vismaz)
So here it goes. Piektdiena - pamodos samērā vēlu, bet tas ir noderīgi, jo vismaz negribēsies tik ātri iet gulēt. Diena, kad vakarā jādodas uz Depo klausīties pašmāju grupas. Protams, ko ta es, ja ne sarunāt satikties ar cilvēkiem jau ātrāk, bet cilvēki aizņemti. Tā nu izbraucu ātrāk, lai pablandītos pa Rīgu līdz man vajadzēja zvanīt - sešiem. Tā nu sagaidīju sešus, zvanīju un devos uz Dablkofī satikt Katju. Tā nu devāmies tālāk, lai satiktu Raivi, kuram bija beidzies darbs, bet, nē, viņš sēdēja mājās, skatījās Last Comic Standing un ēda zupu. Ceļā pie viņa paņēmu stick - koka nūjveidīgu veidojumu. Kaut kāds pārpalikums no kaut kā. Samērā garš. Tā nu ar to es staigāju atlikušo dienas daļu. Tas man no bērnības, kur man patika ņemt zarus vai ko tādu un vienkārši staigāt ar to rokā. Tad vienmēr māmiņa teica, lai atstāju kaut kur un pēc tam nākošreiz varēšu paņemt - vai nu aizmirsu vai nu nebija, vai arī bija (wtf?) Jebkurā gadījumā, tā nu paķērām Raivi un braucām uz Mežciemu, kur Nastja pie Skujas dzīvo. Pašas Skujas tur gan nebija. Pasēdējām uz terases, kad jau bija laiks doties uz centru.
Kad nonācām centrā, secinājām, ka ir taču piektdiena (nē, bet piektdiena), tāpēc nolēmām nopirkt LB0.7. Ideja tāda Raivim - paslēpt kaut kur Vecrīgā! Ģeniāli! Kapēc? Don't know. Laikam jau tāpēc, ka Depo negribas nest iekšā, kaut gan, kā vēlāk izrādījās, labāk vajadzēja. Tā nu Gleznotāju ielā aiz kaut kādām pagraba durvīm noliekam un dodamies tālāk - uz Depo! Jā, pirmā reize tur un teikšu, ka samērā interesanti. Kā tur man bija? Uhmmm.. kā, lai to pasaka - varēja būt labāk. Jo, ja tur nebūtu bijis Raivis, varētu mierīgi iet mājās scratch that - klaiņot pa Rīgu. Nezinu. Iespējams, ka vajadzēja vairāk grādus, jo laikam ar alu nepietika. Es pat sāku žāvāties, jo bija tā, ka visi kaut kur aizgāja klaiņot un mēs ar Raivi un māsām I palikām sēžot un neko daudz nedarot. Vismaz tā kāju kustināmā zāle kaut kā palīdzēja, jo tur skanēja pazīstamas lietas, kuras zinu un man pat patīk. Piemēram, kad paziņoja man, ka tur skan The Kills, aiztraucos, lai tik dzirdētu, kā skan. Dziesmu uzreiz jau beidzās, bet vismaz dabūja nodungot līdzi pēdējiem vārdiem "You got to go steal ahead!". Tas tā. Mūzika, ko grupas atskaņoja, bija samērā interesanta. Nav gan tas, ko klausīties dzīvajā, jo labāk dzīvajā klasītos tos pašos Les Savy Fav pie kuriem varētu pats lēkāt. Šeit bija mazāk lēkājāmās dziesmas, tā teikt. Vadītājs-Konduktors? Teikšu, ka nesanāk izbaudīt kā vēlētos pie skatuves. Pārāk daudz priekš manis. Iespējams tas viss emotional baggege. Dziesmu vārdi jau nu spēcīgi. Ak, jā, vēl saku, ka ir daudz, kur progresēt, bet nu nebija nemaz tik slikti. Varētu arī teikt, ka publiku paķērāt, bet tas tā kā nebūtu īsti, jo savējie galvenokārt atradās priekšā un izdvesa lielākās skaņas. Protams, redzēju arī cilvēkus, ko nezināju (tas gan nenozīmē, ka nebija savējie, bet nojautu, ka nav) dejojam aplī un lēkājam. Un saku, ka VK, kas tāds, ko klausītos braucot trolejbusā atspiedis galvu pret logu un skatoties caur to. Ak, jā, liels respekts par to, ka Radiohead dziesmu. Tā gan nav mana mīļākā no Kid A albuma, bet vismaz kaut kas. Tā nu esam nonākuši līdz piektdienas beigām, bet vai tiešām? Tā nu viss beidzās un visi devās ārā. Darīt ko? Stāvēt.. vienkārši stāvēt uz vietas. Tā nu mēs ar Raivi nolēmām doties pakaļ savam dzeramajam. Bet, ak, nē.. nu, jā, tur bija, bet Raivim gadījās tā, ka roka paslīdēja un nokrita pudele pa trepēm lejā, kas patiesībā bija divi pakāpieni, jo tālāk neko nevarēja redzēt un izskatījās, ka tur vienkārši trūkst apakšas visam. Ko ta nu darīt? Jālien pakaļ? Bet kā? Viss ciet - aizskrūvēts, lai tikt iekšā nevarētu. Nevar taču jau atstāt. Un es negrasos ar. Tāpēc nācās neeeeedaudz atbīdīt durvis vaļā ar.. ahem.. force un līst cauri spraugai. Nebūtu bijis pārsteigts, ja tur lejā tajā tumsā būtu kāds līķis, bet, nē, protams, es būtu pārsteigts (wtf?). Un tā cilvēki devās uz pa mājām vai pa Vecrīgu. Raivis devās uz savām mājās un uzticēja man 0.7 glabāt. Ak, jā, vispār tas stick. To es atstāju pie McD, bet dodoties atpakaļ mājās tas vēl tur stāvēja. Tas bija jauki. Un tā kā man nevarēja izbrīvēt naktsmītni, nācās vien doties ar kājām uz mājās četros no rīta. Vismaz pusceļu bija kompānija, bet sucks, ka cilvēki sāka kļūt jau ļoti īgni un dusmīgi. Nolēmu labāk klusēt, jo izskatījās, ka viss, ko saku backfires. Yeah, es protams, zinu, ka viņi tā skolā dara. Džīz. Tā nu es, ceļā ejot, klausījos skumjas dziesmas - tos pašus Fuck Buddies, domāju lietas un grauzu čipsus, ko nopirktu Statoilā un nedaudz padzēros, jo zin kā.. tad vieglāk ejās. To gan es arī darīju pirms, bet centos izvairīties no cilvēkiem skatiem tad. Mmm.. tummy warm. Ejot mājās, sāka saule aust un tas skats ir vienmēr labākais. Uzreiz kā ieraudzīju sārtās debesis ieslēdzu vienu no savām mīļākajām muzikālajām kompozīcijām Shadow Journal, kur sākumā vārdi ir šādi: "How enduring, how we need durability. The sky before sunrise is soaked with light. Rosy colour tints buildings, bridges, and the Seine. I was here when she with whom I walk wasn't born yet, and the cities on a distant plain stood intact, before they rose in the air with the dust of sepulchral brick, and the people who lived there didn't know. Only this moment, at dawn, is real to me. The bygone lives are like my own past life, uncertain. I cast a spell on the city, asking it to last.". Nonācu mājās un aizgāju gulēt - pulkstens pieci.
So here it goes again - sestdiena. Arī pamodos samērā vēlu, bet nolēmu lieku netērēt laiku. Nolēmu doties pie Viestura. Arī tas, ka biju nolēmis nolikt vietā the stick, kur to atradu. Cuz that's what I do. Pie Viestura paskatījāmies Stargate un ēdām pankūkas. Tad Viesturs mani bīdīja ārā, jo pie viņa nāks Beāte ar cepumiem. (wtf?) Nolēmu kontaktēties ar cilvēkiem, lai varbūt varētu atrast, ko darīt, kur doties. Aizsūtīju īsziņas, bet eh - nekā. Cilvēki pat atbildēt negrasījās. Tā nu devos uz centru. Izdomāju, ka paskatīšos saulrietu pie Daugavas. Skumji kaut kā iet skatīties saulrietu vien, lai kaut ko iesāktu. Un, maaan, es teikšu - vienam staigāt nemaz nav tik fun. Nu labi, protams, es varu domāt kaudzēm domas, bet kur tur fun faktors? Tā jau man ir maz draugu un ja viņi vēl neko negrib ar mani iesākt vai vispār satikt. Bet, nu zin.. visu laiku jau nevar, I guess. Moš aizņemti, lai gan nojautu, ka tusējas apkārt, bet aizņemti ar tusēšanos apkārt? Ofcourse, why not. Ak, jā, btw, kāds šodien kaut ko nevēlas iesākt? Anyone? Something? Anything?