vampīra skūpsts
nu, šito, es vakar izpildīju savu solījumu noskatīties "krēslu" tad, kad to rādīs pa tēvē. vakar rādīja. un es pat izturēju un noskatījos līdz galam! nekāda čītinga. viss godīgi. bet, lūk, ko es teikšu, dārgā redakcija. es nesapratu, par ko pasaule fano. jeibogu, nesapratu. nēnu, stāsts skaidrs - meitene, puisis, aizliegtā mīla (kaut kur dzirdēts izkārtojums, ne, bet nu ok, lai jau būtu). puisis parāda meitenei sava īpašās fīčas - turboātrumu un mirdzēšanu - un viņai konkrēti norauj jumtu. lai gan ticamības momenta nekāda. tāds lidojošā ķīnieša un diskobumbas krustojums. īstam vampīram tomēr vajadzētu saules gaismā glīti kūpēt un nešķīsti brēkt nevis žilbinoši spīguļot un žēloties, ka neesot gana smuks. taču vislielākais pārbaudījums bija tas, ka visu filmas laiku NEKAS nenotika. nubet PILNĪGI nekas. staigāšanu šurpu turpu un ciešanu es īsti par darbību neuzskatu. tad nu rediisu dobes verdikts ir tāds: iespējams, skolas vecuma bērni uz šito varētu pavilkties, bet nav skaidrības, par ko tāda vispasaules sajūsma arī pieaugušo cilvēku vidū. tik garlaicīgu filmu jau sen nebiju redzējusi.