nebiju domājusi, ka tā diena pienāks. tomēr pienāca.

nekad neesmu pārlieku cieši vērojusi, cik man kurās vietās centimetru un cik tas viss kopā sver. tak vienā jaukā dienā notika tā, ka es ieskatījos atpakaļskata spogulī. jā, vienā veikalā bija tādi uzstādīti. tajos varēja vērot savu pēcpusi. nodevīgā kārtā. un mana pasaule sabruka. ibo ieraudzīju es tajā spogulī lietas, kas man nepatika. pagalam nepatika. sajūtas līdzīgas, kā ieraugot, ka ir caura zeķe. un nevar zināt, vai tā ir tikko saplīsusi, vai jau no paša rīta.

tāpēc man tagad ir mūžā pirmais trenažieris. un esmu apņēmusies to lietot. vismaz kādu laiku. jo lai nu ko, bet riņķi pagriezt jau nu varu.

zinu, zinu, neesmu pārāk oriģināla. riņķi tagad ir visām. bet ar kaut ko taču jāsāk.