vakara izklaide
vakar beztabu bija burvīgs sižets par kādu japāņu vīriņu, kas atbraucis uz dzintarzemi prezentēt savu pētījumu. pats gan kamerā neko nestāstīja. bija izstūmis priekšā trauslu jaunēkli, kas izskatījās pēc dzejnieka un runāja pieklusinātā sajūsmas pilnā balsī. gluži kā ļaudis reliģiska tipa raidījumos. tikai šoreiz stāsts bija par to, ka japānis dod ūdenim klausīties mūziku, tad to (ūdeni) sasaldē un vēro šajā procesā iegūtās sniegpārsliņas. no klasiskās mūzikas sanākot skaistas simetriskas, bet no smagā roka - nesimetriskas. "no tā," dvesa jaunēklis, "katrs pats var izdarīt secinājumus par labo un ļauno". tad tika intervēti apmeklētāji, kurus pārstāvēja ieva akurātere. viņa cieši ticot ūdens spējām un pati esot to daudzreiz piedzīvojusi. un kā tādu neapgāžamu pierādījumu klārēja, ka tā ir, jo nevar taču būt, ka tā nav. viens no pēdējā laika jautrākajiem sižetiem, patiešām!