Jā, Brāļi Lauvassirdis bija tādi, kurus vienreiz izlasi un pēc tam jau tikai no nosaukuma vien trīsas pār kauliem. Vēl tagad. Keywords from there do that to me.

"Mio, mans Mio" sākotnēji lasīju krieviski (starp citu, tāpat kā Hobitu). Bija manuprāt ļoti labs tulkojums un arī ļoti labas ilustrācijas, kuras pēc tam vēl ilgi atdarināju (ļaunie Kato kalpi ftw!). Latviskais pēc tam vairs tā (vecums jau arī nebija vairs tas droši vien).

Bērnībā mājinieki mani sauca par Brālīti; un Karlsona citātus es zināju no galvas.

Lennebergas E. ir klasika gluži saprotamu iemeslu dēļ, kaut arī pie tās es tiku stipri vēlāk nekā pie pārējām -- ~9g.v.

Pepija bija topā kā vide, ar kuru sablendot savas fantāzijas, kā arī dēļ citātiem ("jau pusotru nedēļu ciešam no šņaucamās tabakas trūkuma", "šitas kanibāls iestādīja savu pēdējo kartupeli").

Papildus, aptuveni tai laikā, kad lasīju Pepiju, mājās uzradās Baušķenieks, konkrēti dziesma "Spoki", so "māja uz vistas kājas" man neglābjami saasociējas ar feinu spoku māju (tur bija Pepijā viena tāda epizode, kur viņas māja bija aprakstīta naktī).

Bet principā vairāk par Lindgrēnu laikam pat patīk/patika Jansone ar (lielie stāsti arī bija forši, bet mazo stāstiņu krājumā "Neredzamais bērns" bija tas par to troļļu tēvu un baltajiem zalkšiem, eh...).

(Reply to this) (Thread)

- vai jūs ciešat no vasaras raibumiem?
- nē, es neciešu!
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, to es biju aizmirsis! :)

maza smalka krumelīra, negribu es izaugt līla!

(Reply to this) (Parent)

Un Ronja arī bija baisi kruta.

Tajos Lindgrēnas stāstos vispār ir (un Ronjā it īpaši) kaut kas ārkārtīgi, pamatīgi ... nu, nepastarpināts, vai?


Filma man patika, bija krievu tulkojums pa virsu un kruti it īpaši toreiz šķita tie mazie mudaciņi, pie kuriem Ronjai iekrita kāja un kuri latviski vāvuļoja "kam'viņ'tā dar? kam'viņ'mums'tā'dar?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pareizi, vēl Ronjas filma ar mazo rumpainīšu ainu!

(Reply to this) (Parent)

filmu laikam neesmu redzējusi, bet šī frāze ir viens no biežākajiem manis izmantotajiem literatūrcitātiem. visai bieži, kad dzīve un pasaule man dara gauži, es pie sevis purpinu, "kamviņtādar, nu kamviņmumstādar?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es zviedriski neoficiālās sarunās biežāk pasaku 'voffo' nevis 'varför' :)

(Reply to this) (Parent)

:)

pareizi, rumpainīši! krieviskajā filmā viņi bubināja: нупочемуонатакделает? нупочему? kas kkā pat vairāk iegūlās atmiņā.

Tas man atgādināja. Pirms kāda laika, vācot savas pēdējos krāmus no svešiem dzīvokļiem, ar brāli uzdūrāmies viņa savulaik zīmētajām galda hokejam figūriņas - viena komanda bija pelēkie mošķuļi un otra Borkas laupītāji:



tas droši vien bija tāds universāls storijs, jo gadu starpība mums liela, bet tā grāmata un filma bija topā abiem. nu jā, tiesa gan, tajos laikos jau nebija arī pārdabiski lielas izvēles.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ģībstu! nav citam vārdam vietas :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad sadalījām komandas uz pusēm :)

(Reply to this) (Parent)

Kōlo-sāli! Ripai piestāvētu Šerifa galva :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, man kopumā arī Jansone labāk, daudz vairāk detaļu atceros, nezin cik reizes izlasīju, galu galā pat cibas jūzerpikčās tēli figurē. Toties ne ar vienu grāmatu nebija kā ar Lauvassirdīm, ka pēc tam nevar pacelt atkal.

(Reply to this) (Parent)