filmu laikam neesmu redzējusi, bet šī frāze ir viens no biežākajiem manis izmantotajiem literatūrcitātiem. visai bieži, kad dzīve un pasaule man dara gauži, es pie sevis purpinu, "kamviņtādar, nu kamviņmumstādar?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es zviedriski neoficiālās sarunās biežāk pasaku 'voffo' nevis 'varför' :)

(Reply to this) (Parent)

:)

pareizi, rumpainīši! krieviskajā filmā viņi bubināja: нупочемуонатакделает? нупочему? kas kkā pat vairāk iegūlās atmiņā.

Tas man atgādināja. Pirms kāda laika, vācot savas pēdējos krāmus no svešiem dzīvokļiem, ar brāli uzdūrāmies viņa savulaik zīmētajām galda hokejam figūriņas - viena komanda bija pelēkie mošķuļi un otra Borkas laupītāji:



tas droši vien bija tāds universāls storijs, jo gadu starpība mums liela, bet tā grāmata un filma bija topā abiem. nu jā, tiesa gan, tajos laikos jau nebija arī pārdabiski lielas izvēles.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ģībstu! nav citam vārdam vietas :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad sadalījām komandas uz pusēm :)

(Reply to this) (Parent)

Kōlo-sāli! Ripai piestāvētu Šerifa galva :)

(Reply to this) (Parent)