pat ar visu to ķekarpistni, kas šodien notika ar hronisko pacientu (ne)vakcinēšanu (then again, man izskatās, ka vakcinācijas birojs, pār kuru nāk sūdvētra, šajā stulbajā situācijā ir neintegrēto reģistru un datubāzu ķīlnieki), perspektīvas pamainīšana liek novērtēt, ka mums kopumā tomēr iet tīri labi
vakar svinējām mūsu pasaules bērnu bāra gada jubileju, parunāju citstarp ar irāņu draudzenēm, viena sēž depresijā teherānā, otra austrijā precas
un es tā casually varēju teikt, ka man nākamajā ceturksnī varētu spīdēt vakcīna, un moš pat varētu tikt uz pirmo kāzu ballīti eiropā (jo otra būs irānā ar visiem visiem radiem, un to plāno pēc pāris gadiem, kad arī irāna varētu būt tikusi līdzi pārējai pasaulei)
teherānas draudzene smagi nopūtās un stāstīja, ka tieši saņēmusi īsziņu ar aicinājumu visai tautai pieteikties par brīvprātīgajiem klīniskajā izpētē, jo irāna, protams, izstrādā pati savu vakcīnu, kura turklāt ir nosaukta nesen noslepkavota irāņu kodolzinātnieka vārdā
nu lūk, uz šāda fona, kā teiktu papagailis polinēzija, nav ko brēkt, patiešām nav ko brēkt