Comments: |
Man viens kolēģis, kas ir super entuziastisks cilvēks, bet šaumīgi iekāpis mietpilsonī, izkaidējas ar triggered fotogrāfiju, šodien arī lielījās ar to, ka noķēris ezi un camera.
izklausās pēc manis, tikai bez triggered fotogrāfijas :)
trust me, viņš ir mietpilsoniskāks... ar diviem bērniem laukos un divām ekonomiskiem auto... you know, nekas ne tuvu ka subārs un meaningful facebook šēri
Kur ta' palika?
Bet vispār es nācu pateikt, ka mani arī eži trigerē. Viens konkrēts ezis, pareizāk sakot. Savvaļas ezis gan, protams, ir pavisam cits dzīvnieks, bet teikšu tā: ir ļoti krāšņi dzīvot kopā ar ekstravertu ežu pusaudzi, kam ļoti gribas seksu un kas jūtas gana brīvi, lai mēģinātu kopoties ar pilnīgi visu un visiem. Kad paaugsies, būs jādod vaislas darbam, vai. Ežu audzēšana ir šķīsta nauda, un šis konkrētais ezis ir taisni apsēsts ar citu ežu taisīšanu.
nūuu, ēee, mums jau kādu pusotru gadu ir cits auto (un rubrika " vai ir dzīve pēc imprezas") pareizi, jums taču ir ezis! tātad tas nākotnes bizness ir ežaudzētava? nu smalki, smalki!
Ezis ir lielisks mājdzīvnieks cilvēkiem, kas iet gulēt vēlu. Pamostas tā ap deviņiem vakarā, pa nakti skraida pa riteni, mēģina no segas izrakt alu un visādi citādi jandalējas, pa dienu guļ. Nav, piemēram, jāuztraucas, ka ezis sēdēs mājās un gaudos, ka viņam saimnieks uz darbu aizgājis. Katrā ziņā ar nelielu mārketingu eži var būt jaunie kaķi, tikai bez toksoplazmas.
Es vēlos zināt visu par kautska ežfārmingu, tīri tā, business model canvas un piemīlīgas instabildes. Jumse ir tas mazais dekoratīvais sugas pārstāvis, kas, ja ticam jūtūbiem, smaida dušā mazgājoties un visumā, atgādina mazu, skrienošu kurpju suku?
skrienošu kurpju suku atgādina arī dārza ezis, kad paceļ lindrakus, izstiepj kājas un skrien!
Jā, nu šitas ir drusciņ citas sugas ezis, nav ne uz pusi tik liels kā savvaļas ezis, apmēram puse no kurpju sukas. Nav gluži man, bet māsai, bet tas jau nekas.
Ežfārmingu man drīzāk patīk saukt par hedžfondu (get it? get it?) Par biznesa veterināro pusi vēl jāpainteresējas, bet mārketinga sadaļa, dievam žēl, balstās uz jau esošiem soctīkliem, visādiem atsaucīgo māmiņu forumiem (kā tev šķiet, kā mana māsiņa pie tā eža tika?!) un uzsaukumiem "Hei hei meitenes!😊 Mūsu ežu ģimenē pieaugums! Meklējam jaunas mājas!"
Ežfārmings Latvijā un vispār Baltijā vēl ir pašā iesākumā (šitā eža vecvecāki ir imigranti no Spānijas -- jā, tas lops nāk ar ciltsrakstiem), bet izaugsmes iespējas ir, jo dzīvnieks tiešām amizants. Var dzīvoties ar cilvēkiem, un tad viņš ir ļoti sabiedrisks, bet var arī skraidīt pa riteni, rakt segā alas un meklēt, kur vēl varētu ielīst. Tāpat ezis ir gana pieejams dzīvnieks, šitas nāca par eur 50 un pārtiek no kaķbarības un tārpiem. Instagrams viņam, protams, ir, bet patlaban viņu menedžē mana māsiņa, un tur nav to ar govnozerkalkām bildēto bilžu "skat, ezis dara gandrīz vai cilvēku lietas!"
Vārdsakot, eži ir kjūtiji, un šitie minieži nepārdzīvo dzīvošanu nebrīvē. Un ir ļoti instadraudzīgi, kas noder promocijā. No ārpuses tāds skarbs un adatains, bet vēders balts un pūkains, un, kad viņam vēderu kasa, viņš met ķepas gaisā un atiež zobus. Pilnīgi pieņemu, ka viņš gudro, kad kost, bet izskatās, ka smaida, un vai tas nav mīlīgi!!! Un iepazīšanās piedāvājums tikai eur 50, ar visiem radurakstiem piedevām, par nelielu piemaksu pieejami arī aksesuāri. Lieliski sadzīvo ar bērniem: mīlīgs, bet spēj sevi aizstāvēt, un bērns varēs mācīties uzņemties atbildību par citu dzīvu būtni. Ohhh, par ežiem var stāstīt un stāstīt.
mjā. bet nepārdevāt tomēr. apraksts daiļš, bet sirds man cieta kā dimanta oliņa.
Salta sirds tai Barbalai, sakāt? Es jau arī nesaku, ka visiem vajag ezi, tā tomēr ir atbildība par dzīvu radībiņu. Tak tomēr nespēju iedomāties daudzus cilvēkus, kam sirds neatmaigst, ieraugot metienu ar pavisam vēl maziem ežulēniem. Katrs nebēdnīgais ežubērna smaids sauc: "Ņem mani līdzi, dosimies lieliskos piedzīvojumos!" Un, atļaušos piebilst, ar tādām uzturēšanas izmaksām un prasībām pret dzīves telpu nav grūti pieņemt lēmumu dot savam jaunajam draugam mājas.
[fonā apcerīga klaviermūzika, kas tā ap "ežubērna smaids" pāriet jautrā klimperēšanā, pakšots ar smaidošu ezi, call to action, sold!]
| From: | barbala |
Date: | March 26th, 2018 - 10:07 pm |
---|
| | skatos, jūs reklāmas pasaulē sen neesat bijis | (Link) |
|
Nāaaa. Tekstā jābūt "ežkopības pieredze" vai "ežbūsmes pieredze" vai kaut kas cits. es esmu millēniāle, gen X, es meklēju sajūtas, pieredzes, man nepatīk saistības, pienākums, atbildības smagme.
turklāt, mēs, millēniāļi esam ar savu racionalitāti. tagad jums jāsaka, ka ežu kakiņas ir mazas, piemīlīgas spiriņas, tiem nav nekādas te speciālas kastītes un smakas un slimības un ziniet, labradoru gūžu displāzijas un kas tik vēl ne, ka tik teksaulīti tecēdamu paskandināt.
Eh, tad es labāk savu hedžfondu mērķēšu uz ģimenēm ar bērniem, viņiem gribas kādu, kas iemāca bērniem atbildību, it īpaši tad, ja tas nav jādara viņiem pašiem.
(Starp citu, ezis ir reti dirsīgs dzīvnieks un viņam nav nekādas spiriņas, viņam ir kārtīgi sūdi. Bet es to neesmu teicis.)
Lūk, lūk, man pagalmā, uzturēšanās atļauju laimīgajiem pircējiem ir tāds sunītis, nu potžurks, levrete uz sērkociņu kājām, ļoti karikatūrisks zvērelis, izmērs skaustā pieci cm. Bet ja spriežam pēc suņasūdu apjoma, ko šis neģēlis atsāj pie automašīnas, turklāt, precīzi pie vietas, kur atverot durvis liec kāju, tad šķiet, tur atvieglojas kārtīgs lieldibena jenotsuns.
Tāpēc lūk, man simpatizē akvāriju zivtiņas vai piemēram, istabas augi.
jūs sakāt "levrete uz sērkociņu kājām", es domāju "javas peļbriedis" | |