|
Mar. 26th, 2018|11:16 am |
Jā, nu šitas ir drusciņ citas sugas ezis, nav ne uz pusi tik liels kā savvaļas ezis, apmēram puse no kurpju sukas. Nav gluži man, bet māsai, bet tas jau nekas.
Ežfārmingu man drīzāk patīk saukt par hedžfondu (get it? get it?) Par biznesa veterināro pusi vēl jāpainteresējas, bet mārketinga sadaļa, dievam žēl, balstās uz jau esošiem soctīkliem, visādiem atsaucīgo māmiņu forumiem (kā tev šķiet, kā mana māsiņa pie tā eža tika?!) un uzsaukumiem "Hei hei meitenes!😊 Mūsu ežu ģimenē pieaugums! Meklējam jaunas mājas!"
Ežfārmings Latvijā un vispār Baltijā vēl ir pašā iesākumā (šitā eža vecvecāki ir imigranti no Spānijas -- jā, tas lops nāk ar ciltsrakstiem), bet izaugsmes iespējas ir, jo dzīvnieks tiešām amizants. Var dzīvoties ar cilvēkiem, un tad viņš ir ļoti sabiedrisks, bet var arī skraidīt pa riteni, rakt segā alas un meklēt, kur vēl varētu ielīst. Tāpat ezis ir gana pieejams dzīvnieks, šitas nāca par eur 50 un pārtiek no kaķbarības un tārpiem. Instagrams viņam, protams, ir, bet patlaban viņu menedžē mana māsiņa, un tur nav to ar govnozerkalkām bildēto bilžu "skat, ezis dara gandrīz vai cilvēku lietas!"
Vārdsakot, eži ir kjūtiji, un šitie minieži nepārdzīvo dzīvošanu nebrīvē. Un ir ļoti instadraudzīgi, kas noder promocijā. No ārpuses tāds skarbs un adatains, bet vēders balts un pūkains, un, kad viņam vēderu kasa, viņš met ķepas gaisā un atiež zobus. Pilnīgi pieņemu, ka viņš gudro, kad kost, bet izskatās, ka smaida, un vai tas nav mīlīgi!!! Un iepazīšanās piedāvājums tikai eur 50, ar visiem radurakstiem piedevām, par nelielu piemaksu pieejami arī aksesuāri. Lieliski sadzīvo ar bērniem: mīlīgs, bet spēj sevi aizstāvēt, un bērns varēs mācīties uzņemties atbildību par citu dzīvu būtni. Ohhh, par ežiem var stāstīt un stāstīt. |
|