akdies kā man patika piektdienas vakars un akdies kā man patīk sestdiena
vienā piektdienas vakarā pavisam rāmi un mierīgi ir iespējams ierūmēt trīs pasākumus
vispirms ciquža klavieru un mikrofona vakars (h)āgenskalna komūnā, ārkārtīgi mīlīgi, un atgādināja, cik tomēr man ir mīksta sirds uz zemiem vīriešu vokāliem
tad turuntur albuma prezentācija, grūvīgi kā vēl nekad, štruham pat gandrīz nekas neaizgāja šķērsām, džonsons ievērojamās pipelēs teica runu no skatuves, es tiku pie albuma viktorīnā, kur pareizo atbildi nezināja pat paši, gaismu džeks man izmazgāja matus un kleitu ar baltvīnu (es taču saku, ka jādzer ir baltvīns un šņabis, nevis sarkanvīns un balzams)
un tad šubr dzimšanas diena līdz rītam (mēs esam tie viesi, kuri vēlu nāk un vēlu iet prom, to ņemiet vērā), un man pašai protams šķiet, ka jubilāram uzdāvātā oša koka ķemme ir gada asprātīgākā dāvana
un šajā viegli kantainajā sestdienā vispirms tai lampu tirdziņā, kurā lampas bija kādas piecas un labi noslēptas, ieskōroju zodiaka disco alliance plati ideālā kondīcijā, akvariuma decembra bērnus un vēl dažas, un tad jau arī pārvedu mājās ellišķīgi seksīgu atskaņotāju, esmu neganti priecīgs, nāciet ciemos mūžīgajā novembrī, vārtīsimies dīvānā un klausīsimies plates
kā pašu pirmo svētsvinīgi uzliku brīnišķīgo today no ride tikko zilbaltmarmora vinilā pārizdotā ekstendētā nowhere, sirds dzied

dziesma, kas šajā žurnālā atkārtojas visbiežāk