Nu un tikai vēl pavisam mazliet - ne visi lauki ir "Kuldīga" vai "Ventspils", kur ir lielie RIMI ar humusu vai itāļu rukolām vaakumā pa Ls 1,10, bet piemēram, īstā lauku veikalā (LATS, Elvītis vai TOP's) Raunā, Ēberģē, Vecumniekos vai Madlienā labākais no zaļuma šajā gadalaikā būs 15 mēnešus nevīstošais Ķīnas kāposts, savītusi paprika no septembra pieveduma, un puravi, kuriem noņemot 3 virskažokus, var lietot tālāk.


Tāpēc šauros gastro apvāršņus, lūdzu nepārmest tik daudz pašiem reģionu iedzīvotājiem, bet gan pelēkajiem kardināliem: PREČZIŅIEM, kuri

a) pieņem (vai pat zina), ka neviens neko citu, izņemot siļķes un šnabi nepirks - tātad, nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma;
b)paši nezina, kas ir rukolas da humusi vai tumšā šokolāde.

Prečziņi vai drīzāk – prečneziņi – ir tie, kuri nomenedžē, ka smalkpilsētas Rīgas apģērbu veikalos galvenotkārt var atrast tikai maucīga paskata blūzes, somas da kleitas; derdzīgus dīvānus un plauktus kristāla pirdieniņiem, ne grāmatām.

Mūsu izvēles, gan gastronomiskās, gan pārējās ierobežo nevis personīgie griesti, bet Nataša Pavlovna no Pļavnieku 605 sērijas, kura ir iepirkumu vadītāja stūra bodē/Drogās/Izīdā/Elvi/Maxxxximā/u.c. Un Natašai neienteresē rukola, viņai garšo tīteņi, patīk lietišķi izkarināt bisti un iesist padusē somiņas ar spīdumiem.

Pie pārējā nākas pieplakt un uz Vecumniekiem no 43 km attālās, RIMIbagātās Rīgas, vest vezumu garšvielu, balto jogurtu, turku ziŗnus, sarkanās lēcas, pupiņas konservos un tēju bez "aromiem."

(Reply to this) (Thread)

vārds vietā.
piezīmēšu tikai - varbūt ievērojāt, ka es pašiem reģionu iedzīvotājiem pārmetu ja nu vienīgi mērķtiecīgu šaurpierību, kuru tieši tāpat pārmetu arī galvaspilsētas iemītniekiem pa natašas pavlovnas līniju, jo manuprāt viebties vai neviebties "oi šito es nepazīstu, šito neēdīšu" vienlīdz labi var gan tur, gan šur.
un par īstenajiem lauku veikaliem esmu informēta, kāpēc arī norādīju uz ļoti ticamo iespēju reizi mēnesī apmeklēt rajona centra lielveikalu tipa kūldīgas un vencpils rimi (un/vai elvi, starp citu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mērķtiecīgai šaurpierībai antonīms nav "plaši apvāršņi", bet arī jau šaurpierība, tikai ar citiem priekšmetiem ēdamo lomās.

Vakar biju īstās, krietnās latviešu viesībās, kur plašā klāstā bija viss tas, ko es neēdu, jo to sagremot vajag divas nedēļas- karbonādes olā, kotletītes, (nu labi, liellopu rullīši, tos kaut kā), siļķes eļļā (weee!) uz pildītām olām; holandes siera produkts aukstajā platē, ceptas mencas zivju klāstā; saldētu pupiņu pāķšu salāti un līdzīgi labumi. Būtu īsts džedajs, ja šādas klasiskās viesības man nekādi nenodarītu postu gastronomisku vai citu. Tak jau nē, šaurpiere, ieslēgusies uz "vieglo un veselīgo".

Labi, bet vēl tikai fināla akordam: gavēņa ēdienkarte par ko bij šis plosiņš gan pilsētu snobiem gan lauku skarbajiem tiešām nav par ribiņu, rukolas un humusa ēšanu, gavēnis taču ir par spēju atteikties no visām baudām, pārtikt no tā, kas vēl palicis krājumā un nolikt gardi rijamo gribu fonā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, es kvalificējos par džedaju, jo viesībās ar karbonādēm es būtu stāvus laimīgs. gluži tāpat kā viesībās ar fahitām vai jebkāda cita virziena pretstatu. es galīgi neesmu vieglās un veselīgās ēšanas fošists, es esmu visa ēšanas fošists, neēdu vienīgi banānus, jo negaršo, bet nevienam nepārmetu, ja viņi to dara.
gavēnis šeit ir tikai detaļa, par kuru savu saprašanu klāstīju jau pirms visiem, ē, čēesseptiņiem komentiem, visa sāls jau tai cepetī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī jau nefošistēju, vien žēl sevi pietūcīt ar siļķēm eļļā, piemēram. cepetis, man liekas, ka šoreiz uzskaldījās "ne tur", lai arī, vēlreiz atkārotojos, ka galvaspilsētā piekopt daudzveidīgu ēdienkarti ir daudz vieglāk, kā reģionos. un tas nav par gribu, tas ir par neatkarīgajiem faktoriem.


p.s. slēpot negribi? es šobrīd aunos uz biķerniekiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

p.s. virpai neinteresē, ko es gribu vai negribu, šņuk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/žests, nopūta/

(Reply to this) (Parent)