| prečneziņa loma šaurajos apvāršņos |
Feb. 27th, 2011|12:37 pm |
Nu un tikai vēl pavisam mazliet - ne visi lauki ir "Kuldīga" vai "Ventspils", kur ir lielie RIMI ar humusu vai itāļu rukolām vaakumā pa Ls 1,10, bet piemēram, īstā lauku veikalā (LATS, Elvītis vai TOP's) Raunā, Ēberģē, Vecumniekos vai Madlienā labākais no zaļuma šajā gadalaikā būs 15 mēnešus nevīstošais Ķīnas kāposts, savītusi paprika no septembra pieveduma, un puravi, kuriem noņemot 3 virskažokus, var lietot tālāk.
Tāpēc šauros gastro apvāršņus, lūdzu nepārmest tik daudz pašiem reģionu iedzīvotājiem, bet gan pelēkajiem kardināliem: PREČZIŅIEM, kuri
a) pieņem (vai pat zina), ka neviens neko citu, izņemot siļķes un šnabi nepirks - tātad, nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma;
b)paši nezina, kas ir rukolas da humusi vai tumšā šokolāde.
Prečziņi vai drīzāk – prečneziņi – ir tie, kuri nomenedžē, ka smalkpilsētas Rīgas apģērbu veikalos galvenotkārt var atrast tikai maucīga paskata blūzes, somas da kleitas; derdzīgus dīvānus un plauktus kristāla pirdieniņiem, ne grāmatām.
Mūsu izvēles, gan gastronomiskās, gan pārējās ierobežo nevis personīgie griesti, bet Nataša Pavlovna no Pļavnieku 605 sērijas, kura ir iepirkumu vadītāja stūra bodē/Drogās/Izīdā/Elvi/Maxxxximā/u.c. Un Natašai neienteresē rukola, viņai garšo tīteņi, patīk lietišķi izkarināt bisti un iesist padusē somiņas ar spīdumiem.
Pie pārējā nākas pieplakt un uz Vecumniekiem no 43 km attālās, RIMIbagātās Rīgas, vest vezumu garšvielu, balto jogurtu, turku ziŗnus, sarkanās lēcas, pupiņas konservos un tēju bez "aromiem."
|
|