Mērķtiecīgai šaurpierībai antonīms nav "plaši apvāršņi", bet arī jau šaurpierība, tikai ar citiem priekšmetiem ēdamo lomās.

Vakar biju īstās, krietnās latviešu viesībās, kur plašā klāstā bija viss tas, ko es neēdu, jo to sagremot vajag divas nedēļas- karbonādes olā, kotletītes, (nu labi, liellopu rullīši, tos kaut kā), siļķes eļļā (weee!) uz pildītām olām; holandes siera produkts aukstajā platē, ceptas mencas zivju klāstā; saldētu pupiņu pāķšu salāti un līdzīgi labumi. Būtu īsts džedajs, ja šādas klasiskās viesības man nekādi nenodarītu postu gastronomisku vai citu. Tak jau nē, šaurpiere, ieslēgusies uz "vieglo un veselīgo".

Labi, bet vēl tikai fināla akordam: gavēņa ēdienkarte par ko bij šis plosiņš gan pilsētu snobiem gan lauku skarbajiem tiešām nav par ribiņu, rukolas un humusa ēšanu, gavēnis taču ir par spēju atteikties no visām baudām, pārtikt no tā, kas vēl palicis krājumā un nolikt gardi rijamo gribu fonā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, es kvalificējos par džedaju, jo viesībās ar karbonādēm es būtu stāvus laimīgs. gluži tāpat kā viesībās ar fahitām vai jebkāda cita virziena pretstatu. es galīgi neesmu vieglās un veselīgās ēšanas fošists, es esmu visa ēšanas fošists, neēdu vienīgi banānus, jo negaršo, bet nevienam nepārmetu, ja viņi to dara.
gavēnis šeit ir tikai detaļa, par kuru savu saprašanu klāstīju jau pirms visiem, ē, čēesseptiņiem komentiem, visa sāls jau tai cepetī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī jau nefošistēju, vien žēl sevi pietūcīt ar siļķēm eļļā, piemēram. cepetis, man liekas, ka šoreiz uzskaldījās "ne tur", lai arī, vēlreiz atkārotojos, ka galvaspilsētā piekopt daudzveidīgu ēdienkarti ir daudz vieglāk, kā reģionos. un tas nav par gribu, tas ir par neatkarīgajiem faktoriem.


p.s. slēpot negribi? es šobrīd aunos uz biķerniekiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

p.s. virpai neinteresē, ko es gribu vai negribu, šņuk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/žests, nopūta/

(Reply to this) (Parent)