tā kā diāna pie aktuālā ieraksta ir izdzēsusi visus sarakstītos komentārus un nogriezusi turpmākos, tad izsakos tepat savā smilškastē.
visi godīgi komentēja par galveno tēmu, žurnāliem, un es viena uzķēros uz "receptes ar svaigu rukolu, klasisko "Hum-hum" un kinzu, nu īsti pieticīgi"


saruna:
r: vai tiešām rukola, kinza un humuss ir kaut kas pārmēru ekskluzīvs?
d: Laukos ziemā - absolūti!
r: rukolu mierīgi var audzēt uz palodzes jebkurā laikā, viņa aug kā
zvērs, kinzu izaudzēt dārzā un paglabāt saldētavā, humusu nopirkt
rajona centra pārtikas veikalā, kuru gan jau kādreiz apmeklē. vai te
drīzāk nav dažādu pasauļu sadursme, tipa kotletes un baltā mērce
vs grieķu salāti?
d: :DDDDDDDD Kad Tu pēdējoreiz esi bijusi kādā citas pilsētas
lielveikalā? Kāds humuss, tas ir naivi. :) Rukolai vajag gaismu, es
zinu, jo audzēju. Protams, ka pasauļu sadursme. Acīmredzot "Santas"
mērķauditorija nav cilvēki, kas mēnesī iztiek ar minimālajām
algām utt. Man aizvakar bija balle, un bija lauku cilvēki, kas nekad
mūžā nebija ēduši olīvas. Tā ir cita pasaule, Rīgas snobi.
r: humuss ir visos rimi. bet nu skaidrs, es esmu rīgas snobs, jo esmu
ēdusi olīves.
bet vispār es gribēju teikt, ka nav jābūt bagātam un rīgā un
snobam, lai varētu turēt plašākus pārtikas pasaules apvāršņus.
d: Bet es savukārt gribēju norādīt, ka pārtikas apvāršņu
paplašināšana ir tieši pretēja gavēņa idejai. Bet no Tevis es
tieši šādus komentārus arī gaidīju - tikai parādīšanu, cik ļoti
daudz labāks ir tāds cilvēks, kas neēd kotletes ar balto mērci.

un tad visas durvis tika aizvērtas.

pirmkārt es par gavēni no kristīgās perspektīvas nemāku teikt, bet man ir skaidra tā praktiskā puse - kad nav ko ēst, piešķirsim šai neēšanai dziļāku jēgu.
taču vispār par to gavēni ierakstā es biju palaidusi garām, man tiešām šķiet, ka elementāri savā dārzā un uz palodzes izaudzējami zaļumi nav nekāda pārliekā greznība, un latvijā ražotam produktam, kurš veikalā maksā ~70 santīmus (cik maksā margarīns?), arī būtu netaisnīgi pārmest pārlieku greznību. es tiešām domāju, ka nav jābūt bagātam un snobam un no rīgas, lai neskatītos uz visu nepazīstamo pārtiku aizdomīgi, un pavisam nejēdzīgi man šķiet pasauļu pretstatu uztvert kā personisku apvainojumu. mērķauditorijas sakarā atcerēsimies, ka puse mūsu valsts iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā, tad vēl liela daļa rajonu centros (kuros ir pat eksotiskās pārtikas plaukti veikalos rimi, vismaz kurzemē as far as i've checked), turklāt nav nemaz svarīgi, cik tuvu vai tālu no veikala, kurā pārdod humusu, viņi dzīvo, jo tas viss ir tavā galvā, mīļumiņ, un uz rukolu ar aizdomām skatās arī rīgas iedzīvotāji, kurus pat diānai būtu grūti nosaukt par snobiem.