mīļās meitenes! :DDD
jābūt čaklām. Siets man ir pats parastākais, nu, makaronu/tējas kāšamais, vai? Nu sīkām sīkām ačtelēm.
Maziņš pie kam, maita, bet tas brehņa.
Vopšem, applaucētas un jau pašķīdušas aličas, kurām lec nosti miza un kauliņi paši lec laukam, ber porcijās sietiņā un braši maisa ar ēdamkaroti, pa ceļam lasot ārā kauliņus. Aber protams, ka, process ir beidzies tad, kad kauliņi stāv atsevišķi un sietā nav palicis ni grama masas. Tas no procesa darītāja prasa zināmu tādu kā nozombētību, jo nu, teiksim kā ir, ar to pacietību man tā. Bet es saņemos! :)
Iespējams, ka procesam pa labu nāk manas airēšanas nodarbes, jo tad roku muskulatūra ir tāda kā emmm, nu eee, orientēta uz slodzēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet tad ar ko atšķiras atkaulošana pirms vārīšanas, tīri pēc jebļas? ar to, ka var uzlikt kino un neskatīties uz pirkstiem? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tici man začīt, ar manu ta čaklumiņa indeksu es 100% rīkotos pēc tavas metodes, taču istjina poznajotsja sravņeņijem, un izmēģinājusi abus variantus es nolēmu, ka jebļa umestna un konsistence un masas struktūra man patīk nesalīdzināmi labāk tieši variantā ar sietu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu gluži kā es! Paliek kauli da mazbišk mizas, kas naiet cauri! Un es tak akurāts vīrišks! :)

(Reply to this) (Parent)

ja labs katliņš un sietiņš ar labu atduri - tad porcija sietā ar karoti šņaku šņaku samaisam visu lielā putrā un tad ... paceļam porciju ar visu sietu un KLABAM sitam sieta atduri pret katla malu - rezultātā puse dzeltenās masas jau kaltlā - pielejam nedaudz ķīseļa (tās zupas, lai šķidrāks) un atkārtojam iterāciju ;)

(Reply to this) (Parent)