par grāmatām.
Nelielas pārdomas viegli šīziskās paģirās, jo nu jau ir trešā diena. Kā tas viss sākās?, ļoti pat vienkārši, vakardien pēc pastaigas ar 6cilvēkiem un 5 aliem, kā arī nedaudz balzāma tonusam, norāvies pa pāksti no Dārgās likos uz ausi, lai šodien apmeklētu kaut kādu marazmātisku indiāņu ugunskuru, kur visi dižvadi atskaitās par iepriekšējos divos mēnešos padarīto.
Slīgstot apcerīgās pārdomās par pasaules netaisnībām slinki lūrēju uz demonstrētajiem slaidiem un neiedziļinājos vienmuļajos tekstiņos. Uzmanību piesaistīja biroja vadītājiņa, zaķīts, uz 21 gadu, kura rokoties savā tašā izvilka grāmateli, kuru viņai momentāli nostreļīju, jo pukojos uz sevi, ka neesmu paņēmis nevienu avīzīti, a kaut ko palasīt nāvīgi gribējās.

Es saprotu, ka esmu mazizglītots muļķis, kurš pavelkas uz popsu. Piemēram, šodien lasot Izklaidi, lieku reizi pārliecinājos, ka mans viedoklis krasi atšķiras no dižgaru, intelektuāļi, vai vēl kaut kādu citādi advancētu ļoļiku viedokļa, jo, kā vēsta augstākā patiesība, krāniņš, Normunds Naumanis, filma Gaišo Atmiņu Starojums ir kas ekselenti savērpts, gudrs un estētiska baudījuma pārpilns, savukārt Troja, aprobežojoties ar lakoniskiem komentāriem ir izpelnījusies tikai divas zvaigznītes. Bļaģ, nu kurš mudaks ies skatīties kārtējo salkanību? Nahuj, neviens, tik pat labi arī var iet uz filmu “Zem Toskānas saules”. Ko šitādi pamuļķi mēģina izkarot, pierādīt? Nevienam, šitādi pārgudri spriedelējumi nahuj nav vajadzīgi, tā pat kā tāda rakstura filmas. Auditorija pārāk maza, lai šitādus salkanus projekteļus atpelnītu, bet redz, inteliģence tic idejai, un postē avīzēs labas atsauksmes par filmu kuru neviens neskatīsies. Troju es noskatījos , un samaksāju 2.95 LVL, a par šitādiem mēsliem nedotu ne pussprēgušu reņģīti.

Tas bija tāds neliels anonss manā izpratnē par to kas ir labs un kas ir slikts, par ko maksāt un par ko nemaksāt. Grāmateli es meitenei atņēmu, un visticamāk tik drīz neatdošu, tagad esmu jau ticis līdz 55 lpp, čīfs teica, ka šitādas grāmatas nav to vērtas, lai viņas vispār lasītu, kur nu vēl lai staipītu līdzi uz pīpētavu un pusdienām. Nu ja, čīfam jau nepatīk, ka šitādus skricelējumus, popsu, un klaji naidīgu literatūru lasa manā, ar uzsvaru uz manu, darbavietu. Tātad, tie cilvēki, kuriem ir tik pat aprobežots un šaurs redzesloks, bet ik pa laikam patīk izlasīt kādu draņķīgu lubeni, vai arī grāmateli, no kuras pat caur vākiem spiežas laukā tīrs cinisms, slikta valoda un uzdirsiens pasaulei ir laipni aicināti nopirkt Frederika Beigbedera grāmatu “14.99 eiro”.

Bļe, tas vecis kiko ēsu, un manuprāt izgriež pogas Peļēvinam.

Es piekāšu pasauli!