/>

 <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Apkārt visi tik precās, bērnojas, ņemās un tad pīkst ka dzīve dēlī sagājusi, tāpēc bez bēdu varu atzīties, ka pagaidām juridiski esmu brīvs kā putna sūds kritienā.

Ja tā ciniskāk uz šo lietu paraugas, tad šāda pasākuma vajadzību, izdošanos un perspektīvas varam aplūkot pēc izslavētās De Bono sešu domāšanas veidu  sistēmas. Kur katrs domāšanas veids tiek nodēvēts par cepuri, kuru uzliekam uz tukšā puķkāposta, lai izvērtētu konkrēto gadījumu. Visam pāri ir zilā cepure: kopsaucējs un sistematizācija.

Kā pirmo izvirzam balto cepuri, kas ir informācijas apkopošana:

So, what we got: Ir draudzene/drauģelis, ir attiecības, attiecības nav juridiski reģistrētas, citiem ir reģistrētas attiecības, sab-bā pieņemts reģistrēt attiecības gan juridiski, gan baznīcas priekšā.

Nākamā ir sarkanā cepure, kas ir kā intuitīvo izjūtu apkopojums:

Būtu forši apprecēties. Kleita, kūka, tusiņš. Mēs būtu tuvāki viens otram. Visi tā dara, utt. Bet es pazaudēšu savu brīvību, nekad vairs nebūs tā kā agrāk.

Seko zaļā cepure, kas ir alternatīvu meklēšana un radošas idejas:

1)      Nu kāpēc gan mums neapprecēties, kādas tur alternatīvas, mendelsons un miers!

2)      Bet vai mēs vienkārši nevarm dzīvot kopā, kam mums ķēpāt papīrus, pietiek ar to, ka mīlam viens otru

3)      Varbūt aizbraukt uz Las Vegasu, divatā sarakstītos īrēta mācītāja priekšā, un tas būtu mūsu mazais noslēpums.

4)      Varbūt vienkārši savienoties, iegriežot rokā un sapludināt asinis?

5)      Vienkārši sekot dabiskajam lietu plūdumam, nesteidzinot notikumu gaitu.

Kad esam tikuši galā ar zaļo cepuri, galvā tiek uzlikta melnā, kas ir piesardzīgā domāšana, katra punkta kritiska izvērtēšana. Tādad zaļās cepures punktu kritisks vērtējums:

1)      Sarakstīšanās un kāzas ir lielas izmaksas. Ja kaut kas pēc tam saiet dēlī jūties vainīgs Dieva priekšā kur teici jā vārdu par priekiem un bēdām, nabadzību un mīlestību. Laulība vispār ir anahronisms.

2)      Jā, bet kā mēs šķiroties sadalīsim mūsu kopīpašumu, ja mums nebūs laulību līguma? Mēs nejutīsimies pietiekoši atbildīgi viens otra priekšā, ja nebūsim reģistrējuši laulību.

3)      Lieki izdevumi, izlekšana, un tas būs kropls reģistrētas  laulības un vienkāršas kopdzīves  sakausējums.

4)      Jā, pokemoni rullē, bet mēs esam par kapeiku vecāki. Un tas ir antisanitāri.

5)      Ja? Tā ir dzīve neziņā, bez plāna, var aizlaisties viens no otra tiklīdz kā kādam kaut kas nepatīk. Tā nav nekāda kārtība. Nav disciplīnas un atbildības.

Kad  esam nokritizējuši katru no punktiem, liekam galvā dzelteno, saulaino cepuri, kas ļauj mums paskatīties uz izvirzītajiem punktiem no pozitīvās puses:

1)      Kāzas taču ir tik sakisti, kur divi cilvēki zvēr uzticību viens otram dieva priekšā. Tā ir reģistrēta, kārtīga ģimene, kuras tik ļoti trūkst mūsu mīļajai Latvijai. Mēs uzņemamies atbildību viens par otru un par dzīvībiņo ko grasamies radīt.

2)      Mēs dzīvojam saskaņā un harmonijā viens ar otru, mēs taču visu varam sadalīt bez strīdiem, kā arī mūs nenomoka laulības uzliktie pienākumi, pienākumus sev uzliekam mēs paši.

3)      Ak, cik gan tas būtu skaisti un romantiski. Mēs noteikti iekļūtu Privātās Dzīves slejās.

4)      Skarbā romantika mūsdienās sāk izmirt, tā ir jāatdzīvina.

5)      Mūsu mīlestība jo dienas, jo kļūst stiprāka, un labākais pārbaudījums tai ir laiks.

Kad esam izanalizējuši visu iespējamo variantu pozitīvās un negatīvās puses, atliek uzlikt galvā sarkano cepuri, lai no jauna apkopotu izjūtas un atziņas, kas ir radušās analīzes rezultātā, tas gan katram ir subjektīvi, bet strādājot grupā, gūtās  atziņas var uzskatīt par objektīvām:

1)      Īsti tā kā ne.

2)      Tomēr šis ir labākais

3)      Varētu pat šmigā paprovēt

4)      Nu ja, tā jau gan.

5)      Tā ir īstenība.

Sausais atlikums: Pagaidām vienkārši sekojam dabiskajam lietu plūdumam ar tendenci uz vienkāršu kopdzīvi.

Tā