Par destinācijām un lukšurī
Viens no maniem panikas fundamentiem ir iztika vecumdienās un veselība. Tb, sāk klabēt zobi, no destruktīvas pārliecības un iedomām, ka nomirsi viens, kraupains , slims un nabadzībā. Pat pansionātā ne, patiltē. Un tas jau viss rodas no salīdzināšanas, pasaules redzējuma un zināšanām. Jo vairāk Tu redzi, piedzīvo, jo vairāk fobijas salasi. Ar terapeita un ksanaksa palīdzību es mēģinu stāvēt stabili ar abām kājām uz zemes un darīt visu, lai manas iedomas varētu atspēkot ne tikai ar domu spēku, bet arī ar materiāliem fundamentiem. Teikšu godīgi – sanāk daļēji, jo uzskats, kas ir “fundaments” mēdz būt mainīgs. Vienudien skatoties uz bomžiem jūties bagāts, citudien lasot Forbes, saproti, ka tāds pusgraudnieks vien esi.

Tagad par pusgraudniekiem. Turcija, Horvātija, slēpošana Ukrainā , Slovākijā vai Austrijā ir OK. Var blatot arī Bulgārijā, Ēģiptē, mazākos Spānijas ciematiņos, aizbraucot uz Gambiju vai tādām Filipīnām Tu vispār esi pasaules naba. Un pie tā vajadzētu arī palikt.

Es esmu bijis mišelīn restorānos gan Parīzē , gan Maskavā, mani nevar pārsteigt ar lakšurī un haj end, bet šiem biznestripiem ir viens BET. Tur kešo piegādātājs, reizēm pats ar korporatīvo karti, vai pat dažreiz laimīgais klients. Rēķins 3tk eiro par 6 pax galdu nav nekas tāds, ko es nebūtu piedzīvojis vai spētu mani izbrīnīt. BET...

Parastā brīvdienā – atvaļinājumā Tu tomēr maksā ar savu karti un ēdienkartē izpēti ne tikai ēdienu aili, bet arī cenu. Un tagad tika pieļauta smaga kļūda, kas atsvieda mani atpakaļ vismaz par pieciem – četriem terapijas seansiem. Mēs aizlidojām uz Nicu, lai padzīvotos pa Monako. Es zinu kā izskatās lielas un mazas jahtas gan no iekšpuses, gan ārpuses. Ka Marriotā ir labāks matracis nekā Kempinski, jo viss tas ir bijis, pārbaudīts un zināms. Man ir zināms , ka Lambordžini pieder pie VAG grupas, savukart McLaren pie Mercedes. Es pat dažos eksemplāros esmu sēdējis iekšā. Man it kā visam tam bija jābūt skaidram un pieņemamam, jo hei, mēs taču esam braši kreņģeļi.

Neskatoties uz visu to, Monako man tika paskaidrots populāri – bērniņiem par zvēriņiem – TU ESI SŪDS, GAVNO, Skaitlis aiz komata periodā...
Nebrauciet uz Monako, brauciet uz Gambiju, Keniju, da kaut vai uz Lapzemi pie salaveča. Pat somi vai norvēģi nav uz kaut ko tādu spējīgi.