Par darbaspēku
Pāris poustus atpakaļ man mazeltov bija ierakstījusi šādus vārdus: Un kur lai liekas tā Latvijas masa? Ne rūpnīcu, ne uzņēmumu, ne pirktspējas. Toties ir korupcija, ātro kredītu zelta ādere (tik daudz pinokio) un daudz gudras diršanas.

Pastāstīšu pēdējo, pilnīgi svaigo ainiņu, ko man izstāstīja brālis, kas ar cilvēkresursiem ņemās. Meklējam metinātāju. Nav vērts aprakstīt kāds gūsts un sāpes bija iepriekšējie, bet pēdējāis, pēdējais – pat neredzētais, bija vis krāšņākais.

Esot atnācis cilvēks uz interviju, jā, visu māk, mig, tig (metināšnas termini), varot sākt rīt, bet nav kur dzīvot, bomzis. Ne gluži bomzis, no dziļiem laukiem, naudas pietika tikai biļetei līdz mums. Pirmo nakti pārnakšņos hostelī, pēc tam noīrēs dzīvokli. Pulkstenis 16:00. Labi, parādi vai māki metināt. Noiet uz cehu, šis parāda ka māk. Labi. Rekur 100 eiro avanss, pārlaid nakti hostelī, rīt domāsim kā tālāk. Kā Jums šķiet, vai pienāca RĪT?

Lai ko neteiktu mazeltov un NLP, AGILE OFFICE, vai BIOS vai citi pašpalīdzības līdzekļi – gūsteknis ir gūsteknis, tādu tikai pātaga vai lode izmācīs.