Par piesārņojumu galvā
Nezinu kā tas ir gadījies, bet manās draugu lentās sociālajos tīklos ir iemaldījušies sievišķi, kuriem ar zināmu cikliskumu uznāk vēlme likt citātiņus no ezotērikas grāmatām, Paulu Koelju, vai Mazā Prinča, tādā veidā apliecinot, vai vismaz liekot nojaust par dotās personas gara bagātību un dvēseles dziļumu.

Šodien izskatās ir pienākusi diena Rainim.

Nicināt var cilvēku ne tādēļ, ka viņš garīgi stāv zemāk, bet tādēļ, ka viņš garīgi zemāk būdams apspiež garīgi augstāk stāvošo. /Rainis

Šo es izlasīju, izlasīju vēlreiz un zini ko, apvainojos. Nu ne konkrēti uz sievišķi, vai Raini, bet uz dzīves razkladu kopumā. Jo redzies, esmu pārliecināts, ka katrā skumjākajā gūsteknītī, vai pat melno metālu uzņēmējā ir kaut kādas rakstura īpašības, kuras varētu tikt vērtētas kā cildenākas nekā man un otrādāk. No tā izriet, ka atsevišķās situācijās, es, kas strādā 16 stundas diennaktī esmu nicināms, jo atšķirībā no gūstekņa Pēterīša, kurš smok manā jūgā, es piemēram neaudzēju baložus, neesmu kaislīgs mūžamežu aizstāvis, vai ziedotājs pie Rimi kases.

Un kas vispār ir šī "gara lieluma" latiņa, mērvienība? Katoļu garīdzinieki taču skaitās garīgi ļaudis, bet piš bērnus. Pats Rainis bija zilais, bet Aspāzija alkoholiķe. Vai viņi būtu tie garā lielie?