Par naidu
Es sāku izjust taustāmu, biezu un smacējošu naidu pret banku kredītspeciālistiem. Cilvēcīgā attieksme beidzās līdz ar līguma noslēgšanu. Tagad ir līgums un punkti kuri paredz manus pienākumus un viņu tiesības. Tagad sāk parādīties 101 bumāģis, kurš pirms tam netika pieminēts, manas sniegtās atskaites "tādā formā" nederot, tekošie ieskaitījumi kavējas un es savas pretenzijas varot izrunāt ar nodaļas vadītāju.

Tagad ir tā, ka noskaidrošot, cikos vadītājs var, uz ko uzrakstīju, ka man pieejamais laiks ir tad un tad un tas nav apspriežams. Redzēs ko uz to uzrakstīs. Bet iekšas vārās, jo, lai glābtu situāciju viņi mani spiež zemoties un visticamāk rīt būs jāspiež telefona numurs un jāsaka ļaunākās frāzes manā mūžā:

"Čau, nepamodināju sestdienā? Labi, klau, uz divām nedēļām vari man piecpadsmit pakas aizspiest?" . Naudu es dabūšu, bet būšu bijis spiest pārkāpt sarkanajai līnijai un tas viss pateicoties kaut kādu pidaru arogancei un laikam ļaunu prieku gādājošai spējai likt man vēl un vēl rakstīt atskaitītes, taisnoties un citādi visādi zvalstīties pa zemi.


Ienīstu!