Par Boardwalk Empire
Man tagad it kā vajadzētu vēl nedaudz pastrādāt, lai kausiņš neietu pāri malām, bet nu sagribējās, sagribējās biku iesmirdēt cibā.

Ieskatoties delfos, redzam ka šodien komentētākā un acīmredzot aktuālākā ziņa nav nedz SVF komentāri vai Ķīļa vāvuļjomu, bet gan iespējamā festivāla „Jaunā Viļņa” aiziešana no Jūrmalas uz kaut kādu Itālijas pilsētu.

It kā, kas tur liels, viens konkurselis šur vai tur, jo pēc būtības tas skar „skaitli aiz komata”, atšķirībā no SVF viedokļa vai ZRP ideologa murgojumiem. Bet nē, komentē, cepās, čurkst un ņemās.

Kas jocīgākais, dominē viedoklis:”jē, svētki, krievi prom!”. Šo komentāru autorus es saredzu kā mazus, un ne tikai fiziski vai materiāli, bet arī morāli nabagus. Viņus iepriecinās jebkas, kas it kā mazinās naudu resno cūku silēs. Resnie cūkas savukārt ir ikviens, kas viņuprāt var atļauties braukt ar dārgu auto, valkāt individuāli modelētas drēbes vai dzert šampusiku par 200 EUR pudelē. Nelaime tikai tur, ka šis naids nerodas no tā, ka tie krievi esot zagļi, oligarhi, geji vai banku akcionāri. Naids rodas no tā, ka pašiem ir tik cik melns aiz naga, un tas grauž, spiež un moka tā, ka naktīm gulēt nevar. Un tad uzzinot šādu jaunumu atliek vien nokviekties:”Latviju latviešiem! Lai tas balagāns vācās nahuj!” .

Savu nacionālo līniju var ieturēt dažādi. Pat viens augsta ranga nacionāli noskaņots politiķis pabrīnījās, ka uz jautājumu:” Kā Jūs varat nodrošināt sev latvisku kolektīva kodolu?”, es atbildēju:”Mēs esam Slokā, un varam šeit darīt ko gribam. Pieņemt ko gribam, atlaist ko gribam!” Un ja mēs gribam latvisku kodolu, tad vis vienkāršākais ir nepieņemt darbā krievus. Vienkārši, Tur nevajag ne naidu pret viļņiem vai kobzoniem, lai tomēr spētu veidot latvisku vidi un kolektīvu.

Līdz ar to, es uzskatu, ka tie antiviļņa bļāvēji tādi kārklu nacionālisti vien ir, jo vieglāk takš ir nobļauties, ka mums to šļuru nevajag, nekā nodomāt, ka vēl tā retā ōmīte, kura no Jūrmalas nav pārvietota dziļāk kontinentā vismaz viena mēneša apkuri šobrīd ir sakasījusi tirgojot zemenes pagājušajā vasarā. Bet tas tā, lai krievi tinās nahuj! Vēl piebilstot, ka noteikti atradīsies labi audzinātie norvēģi vai zviedri, kas šo zaudējumu aizvietos.

Viena lieta ir nacionālisms, valsts, un etniskā tīrība. Otra lieta ir NAUDA, lai šo tīrību uzturētu. Manuprāt, tas jaunais vilnis pilsētas ekonomikā tāds pirdiens vien ir, bet nenoliedzmi svarīgs kopējā puzlē. Sis ir brīdis, kad ir jātirgo, lai ziemā nenosaltu, un jātirgo brangāk par vienu vilni. Jūrmalā ir tikai divas spēļu zāles BEZ kazino elementiem un viens kaut cik šā vārda cienīgs bordelis. Tā manuprāt ir totāla huiņa. Vismaz 3, no pieejamajiem 32 kilometriem manuprāt vajadzētu piedzīt ar laba servisa, ļoti dārgiem mauķīzeriem un kazino. Piemēram kopš Maskavā aizliedza kazino, uz Minsku katru dienu dodas DIVI kazino čārteri ar atkarīgajiem, kuri katrs noliek ap 20k. Mums vajadzētu „diennakts vīzu”, kuru izsniedz piecpadsmit minūtēs ikvienam, kurš var uzrādīt kontā 1mln EUR. Viņus vest šeit, dot spēlēt kazino un pist mauku. Viss būtu labākajā kārtībā. Latviskums neciestu, tauta neciestu, nauda grozītos un pat ōmai, kura audzē Mellužos zemenes savs labums atlektu.

Bet to jau saprast diemžēl negrib! Prom, krievus prom, oligarhus prom, mēs nevienam neklanīsimies!


Cik stulbi ir uztvert pārdotu servisu par klanīšanos?