Par gaļu
Sveiks Draudziņ,

Kā Tev labi sokas tajā pieputējušajā un sasmakušajā galvaspilsētā? Vai maz dabū svaigu gaisu paelpoties, pieniņu nostrēbties, kādu skābenīti uzgrauzt? Man jau bail ka ne. Tu jau tik pa tiem internetiem dzīvojies un uz nakts ballēm staigā. Tā jau vienudien galīgi izdēdēsi un tad jau būs pa vēlu pie ōmes uz laukiem braukt. Dzirdēju ka jums tur jauna mode pilsētā, hip, hip, hipestrīts vai kā nu jūs to dēvējiet. Zinies, tie hipestīri cik padzirdēju gan atšķirībā no Tevis dzīvo ļoti veselīgi. Viņiem pat tajos internetos savas eko botes esot kur nātres zupai par brangu naudu tirgojot, gan uz tirgusiņu šamie ejot eko kartupeļa meklējumos. Bet neļaujies apmānīties, Tu jau zini, ka mūsu tirgā viss no poļiem vai leišmales un pietam deviņas ādas plēš nost. Tie hipopotāmi jau reklāmās strādā kur ebreju rubļi šiem ļauj sevi par tādu bargu naudu mānīt. Un kamēr šie par zelta dālderiem veselīgi pieneņu zupīti iestrēbj, tikmēr Tu nabadziņš bendējies nakts kafejnīcās ēdot surogātmaizes. Manas raizes par tavu miesas veselību aug augumā un neļauj naktīs mierīgi gulēt.

Tāpēc atklāšu Tev mazu noslēpumu, kas ļaus varbūt atkal nostāties uz kārtīga cilvēka takas pie bagātīgi klāta galda netērējoties tik ļoti kā histepi to dara. Atceries bērnībā kā laukos dzērām svaigu pienu kas no Dundagas vai Straupes pienotavām vests? Kārtīgs piens, ne tie pulverūdeņi ko Jūs tur savos Rimini vai kur nu pērkat. Svaigu Liepkalnu maizi kas aizdara māgu. Kārtīgu gaļasgabalu pavalgā. Lūk kas Tev draudziņ trūkst. Viens brangs liellopa muguras steiks no Talsu kautuvēm, kur gotiņas vēl vakar māva, nevis sazilējušie poļu broileri.

Tu jau laikam nemaz nezini kā garšo kārtīga liellopu muguras šķēle, kas pareizi iemarinēta uz oglēm čūkstinās? Kad iecērtot sulīgajā gaļā zobus Tu atceries, ka esi cilvēks, nevis zālēdājs hipo. Un, lai glābtu Tevi no pilnīgas iznīcības esmu sarunājis savu veco draugu Bučeri, nu Tu jau zini, to kas cilvēkus sit, ka viņš Tevi pabaros kā nākās. Tev vajag tikvien kā doties uz Krišjāņa Barona ielas 78 ēku, nu to, kur kādreiz bote „Džinsu stils” bija, tagad ir „Lauku gardumi”. Tur būs ij svaigs Dundagas piens, ij Liepkalnu maize un gaļa, gaļa, gaļa. Daudz visādas gaļas. Šodien pat vai rīt teci uz norādīto vietu, saki, ka gribi, lai Tev iemarinē uz piektdienu liellopa muguru „Ukša gaumē”, un piektdien, ja vien atradīsi kur to uzcept, uzzināsi, ka zem asfalta ir pludmale, dzīvei ir jēga un svaigēšana ir priekš mīkstajiem.

Liellopa muguras ir dārgas. Ukša marinādē it īpaši, un zinot, ka kantora skrīveriem kapitālistu bonzas neko daudz nemaksā esmu sarunājis sekojošo:
„Ejot iekšā saki, ka gribi pasūtināt liellopa steiku „Ukša marinādē”, tad pasaki paroli :” Udensrožu vainadziņš” un daudzo latu vietā Tev tas izmaksās 6,5LVL/kg. Tas ir daudz, daudz reižu lētāk nekā visās hipīšu ekobodēts, tas ir daudz, daudz reižu drošāk nekā tirgā kur poļu gaļa iraid un tas ir daudz, daudz reižu veselīgāk nekā naktsballē rīt ārzemju burģeri. Atceries tikai paroli : „Udensrožu vainadziņš”


Tagad lūdzu uz ventilators nobalsot un pēcpusdienā uz boti pēc gaļas. Tas par to atlaidi nav nekāds džouks.