par attiķūdu
Bilin, rauj nost jumtu. Vienatnē sēžot ir īpaši. Netālu no manām mājām ir kroģelis, kur man patīk iet. Godīgi sakot, pat ne kroģelis, bet sava veida „social club”.

Nu vot, tur notiek tādi diskrētie kodieni, kur nereti var aplūkot pazīstamus varas pārstāvjus „v nature”. Tā nu tur zolītes turnīru ietvaros ir izveidojies, ka par to kas notiek ballē, paliek ballē. Aizdomīgi labi šajā ballē tiku uzņemts es un noteikumus arī ievēroju. Bet, bet sanāca huiņa. Es esmu mazais opozicionārs , „dekabrists”. Ar ticību labajam, bet impotents cīņā pret sistēmu.
Komunālajajos pakalpojumos ir spēks (pilsētas apkure- šķelda or gāze, ūdens, apsaimniekošana) , spēks 60 000 rēķinu par augšminētajiem pakalpojumiem mēnesī. Es no tām lietām esmu tāls, bet viedoklis ir. Pilsētā tiek domāts par visu šo biznesu privatizāciju. T.b. esošā mēra laikā pārnest to privātās rokās. T.i. apzeltīties. Nu sadzērāmies alkoholu. Man tas kurināmais un tā sistēmas kaut kā, kaut opozicionāram, tuvas sirdej. Nu izteicos. Sauksim to par disputu. Finālā palikām pie tā, ka mani atradīšot upē, bet viņi uzsprāgšot savos džipos. Slikti palikām.

A krogus saimnieks man tagad saka – nenāc. Nu tipo, nav labi man viņa krogū šovakar iet. Es tulkoju tā – ir ieradušies mani draugi un mēs atkal rīkosim balli. Lai no tā izbēgtu, krogus saimnieks man raksta sms – nenāc.

Tagad kvešens ir, vot suka. Nomainīsies vadība pilsētā, privatizēs citi, vai tad teiksi man, piedod, kļūdījos jo draudzējos tikai ar tiem kas pie varas? Pidars