ублюдок ([info]racoon) rakstīja,
@ 2010-04-24 23:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par rūķiem, darbu un to kāpēc ir tā kā ir
Kā teiktu Odesā – šeit ir divas lielas atšķirības. Atšķirība kā tu domā tad, kad ņem darbu, un tad kad to dod. Piemēram, liela daļa sabiedrības uzskata, ka zemākā algas mārža ir ap septiņsimt latiem. Neatkarīgi no tā ko dari. Septiņsimts un viss. A ja Tu dari kaku, un kāds var uztaisīt pīrādziņu par 350, nav vērts apvainoties, vai ne? Daudzi uzskata, ka „es esmu cilvēks, man pienākas!” Bet pienākas tā uzreiz „ņe slabo” , par vismaz štuku mēnesī. A kad ekspektē atdevi, tad – ēēē... .

Lūk, ir izveidojies stereotips, ka pie rakūna mizernieks, par minimālo rūķi uz ambrazūrām metās. Ne nu metās, ne nu ko. Atšķirībā no tiem, kas „sevi nepārdošot”, viens no maniem mazajiem athujārīja tik daudz stundas (sasviedām pāris drukas katalogus, bannerus un weblapas īsā laikā), ka tagad nopirka sev jaunu VAIO ūbero hai teč datoru. Noguris, bet priecīgs un ar mantu rokā. Otrs, piemēram, ķīlē žiguļus. Raudāja, ka žikām ar detaļām naprižonka. Labi parokoties netīreļu arhīvos, sākam apgādāt viņu ar žiķa detaļām pa velti. Toties, kā izrādās autentisks hromēts vaza spogulītis ebajā maksājot ap 100 USD. Klusi parēķinot, manam iekšējam ebrejam nereāli zaudējumi.

Rūķis, tas kurš nesakrāmēja fūru. Jā, tiesības nodzēra, bet nestrādā pa minimālo. Uz izstrādi hujārē. Tukšajos ziemas mēnešos ap divsimts, tagad būs sešsimts, vasarā vispār ar taksi uz darbu braukās. Mana vaina ir tā, ka ziemā ir galadofka un es nebiju vēl šajā industrijā kā sacīt jāsaka „iegājis garšā”. Mums ziemās vairs galadofkas nebūs! Starp citu, todien tas cilvēks bija ritīgi slims. Iekaisis zobs. Manis paša tēvs gādāja viņam zobārstu, pie tā veda un finālā to arī apmaksāja. Zem narkozes kaifa šamais pēcpusdienā nesalika visu ko vajag, gadās, slikti, toties man bija iemesls aizbraukt uz Viļņu, pakomunicēt un nodemonstrēt klientu servisu.

Nav, nav pie mums slikti. Jāstrādā tikai daudz, ļoti daudz. Šodien pat es deviņos no rīta biju darbā, lai konstatētu to, ka ražotne strādā it kā mēs dzīvotu parastā nedēļas dienā, nevis brīvdienā. Mēs nopelnīsim daudz, bet būsim maksājuši ar savu lepnību un brīvdienām. Un tā līdz novembrim, jo šobrīd vēl uz 2011 gadu kontraktu man nav. Bet būs, un nekādas ziemas galadofkas!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]racoon
2010-04-25 00:49 (saite)
Lūk. Par vecumdienām. Līdz 60 gadiem ir kāds laiks. Nelaime tikai tāda, ka tie 60 pienāks ātrāk nekā gaidīsim.
Nav, nav plāna šajā vecumā dedzināt dupsi un 5 min. pirms likšanās zārkā nosūtīt vēl pēdējo ēpastu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tas ko dari šodien, ir sava veida investīcija tiem sešdesmit. Tā pa pjaņiem spriedelējot, desmit gadi reklāmā, ciniskākajā vidē ever ir mans maģistra grāds ražošanā un pārdošanā. Tagad es iespringstu un izmantoju visu ko esmu mācījies. Es močīju šito industriju atejā, viņi nebija man gatavi. Močī, močī, un loģiskais iznākums ir kā kompjūterspēlē, kur lēnām sāc aprīt citus uzņēmumus, darbiniekus, audzē masu un tad ap sešdesmit to vienkārši pārdod, lai varētu atļauties nosprāgt kaut kādā franču polinēzijā vai vismaz pie vēžu dīķa Latgalē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antons_v
2010-04-25 01:37 (saite)
Tavs story ir klasisks jauno laiku evolūcijas rezultāts, tāpat kā manējais.

Man tūlīt būs 10 gadi, kopš vālēju savā industrijā (eģukeišens), kura varbūt arī nav tik strauja un agresīva, kā uzņēmējdarbība, taču cinisma un attiecību zemiskuma ziņā nebūt neatpaliek. Pašlaik močīju n-tos starptautiskos projektus un paralēli kapāju savu doktordarbu. Arī ceru uz savu vēžu dīķi Latgalē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]racoon
2010-04-25 01:56 (saite)
Nu tad jau kādudien mēs būsim kaimiņi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antons_v
2010-04-25 02:05 (saite)
Prozit!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?