Lūk. Par vecumdienām. Līdz 60 gadiem ir kāds laiks. Nelaime tikai tāda, ka tie 60 pienāks ātrāk nekā gaidīsim.
Nav, nav plāna šajā vecumā dedzināt dupsi un 5 min. pirms likšanās zārkā nosūtīt vēl pēdējo ēpastu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tas ko dari šodien, ir sava veida investīcija tiem sešdesmit. Tā pa pjaņiem spriedelējot, desmit gadi reklāmā, ciniskākajā vidē ever ir mans maģistra grāds ražošanā un pārdošanā. Tagad es iespringstu un izmantoju visu ko esmu mācījies. Es močīju šito industriju atejā, viņi nebija man gatavi. Močī, močī, un loģiskais iznākums ir kā kompjūterspēlē, kur lēnām sāc aprīt citus uzņēmumus, darbiniekus, audzē masu un tad ap sešdesmit to vienkārši pārdod, lai varētu atļauties nosprāgt kaut kādā franču polinēzijā vai vismaz pie vēžu dīķa Latgalē.