Par politisko līdzdalību
Es jau noteikti atkārtošos, bet mani pārņem neizsakāmas skumjas reizēs, kad lasi ko līdzīgu kā "Latvijas Valsts Mežu" ziedojums 90k LVL Slaktera dēlam, vai Kukulu ekskursija par Satiksmes ministrijas naudu. Es pilnīgi piekrītu tam, ka likums nav stabs, kuru nevar pārkāpt bet var apiet, tā viš vienmēr ir bijis un būs, tur mēs neko nevaram padarīt. Bet skumja jau ir par to rīšanu, par azotēm un kāmju vaigiem. Par to negausību.
Ir skaidrs, ka politika tas pats bizness vien ir, ieguldam tik, izdaram to un izceļam tik. Viss vienkārši. Mēģināšu runāt analoģijās.

Pieņemsim ka Tu strādā kantorī ar vidēji lielu apgrozījumu, teiksim pieci miļi gadā. Ir desmit kolēģi kuriem ir definēti pienākumi, atbildības un attiecīgi atalgojumi. Uzņēmumam ir definēti finansu mērķi un uzdevumi, kuru sasniegšanai iespringst viss desmit cilvēku kolektīvs, sākot no biroja vadītājas beidzot ar priekšnieku. Visam piedevām priekšnieks braukā nodauzītā toijōdā, ienākumi un bonusi starp kolēģiem ir vairāk vai mazāk transparenti, kvartāla pārskatus saņem pilnīgi visi, un katrs ir lietas kursā par notiekošo. Tad atnāk krīze šmīze, apgrozījuma līkne agonijā noraustās un sastingst. Protams ka sākās stress, kas nu būs ko darīsim. Un tad priekšnieks izkāpj no toijōdas, kura kaut ar nodauzīta, bet tomēr ir kapeiku krutāka nekā pārējiem un saka - dārgie draugi, stresam nav pamata, mūsu uzņēmumam ir uzkrāts teiksim 500k spilventiņš, neviens atlaists netiks, algas nesamazināsim, bet tagad kopīgi iespringsim, lai nepiedzīvotu mirkli, kad beidzas iekrātie 500k.

Tagad otrs variants. Tu strādā desmit cilvēku kolektīvā un Tev ir nojausma, ka apgrozījumam vajadzētu būt ap 5mln. Tikai nojausma, jo nekādi uzņēmuma rādītāji darbinieku vidū izplatīti netiek, katram ir šauri nodefinēta vaga kurā kaplēt un reizi mēnesī katrs iepeld grāmatvedībā, lai paslepus saņemtu savu aploksmi. Priekšniecība un viņam pietuvinātais menedžerēns vizinās Bentlijos, priekšnieks melnā, menedžerēns savukārt sudrabotā un abi kaut ko paslepus no visiem burās pa kaktiem. Un tad atnāk krīze šmīze. Priekšniecība turpina braukāties Bentlijos, bet aplokšņu dienā aizbildinās ar laicīgām grūtībām, kuras atrisināsies nākamnedēļ un tad gan visi saņems savu lavandosu. Pienāk nākamā nedēļa, pie grāmatvedes durvīm priekšnieks ar menedžerēnu sastāda visus pēc augumiem un pēc tam uz pirmo otro skaitīties. Tātad, tie kas pirmie - tiem šī ir pēdējā aploksne, pārējie lūdzu atgriežaties vagās. Un bez kurnēšanas!

Lai cik tas bēdīgi arī neliktos, liekas ka SIA Latvija ir otrais variants.

Un tagad lirisks nobeigums, mana uzruna valdībai - nākamnedēļ es būšu tālu prom, kur vārdu Latvija nezin, bet ceru, ka bez visas manas klātbūtnes Zanders ar domubiedriem izdrāzīs Jūs visus nahuj! Pretekļi