Par garāžām
Cik no Jums ir garāža. Šā vārda klasiskajā izpratnē? Garāža kur novietot auto, ziemas riepas un varbūt arī velosipēdu? Ja kādam ir, tad ir labi. Mums arī ir garāža, tobiš vecākiem. Lai gan par garāžu to nosaukt ir visnotaļ pagrūti, jo saviem sākotnējiem mērķiem tā nav kalpojusi gadiem. Garāža kalpo par labo mantu, bagātības glabātavu. Tur stāv zāles traktors, trimmeris, zāģis, pērnie velosipēdi, dārza mēbeles, ar gudru ziņu kaudzītē ir sakrautas visādas vērtīgas lietas - sākot no pērnajām ķiverēm beidzot ar salauztu santehniku un aizsāktu krāsubundžu. Tad vēl ir instrumentu un skrūvju skapji kuros vienmēr var paglabāt kortelīti kā arī kādu citu našķi par kuru sievai vai mātei nebūtu vēlams zināt.
Tajā garažā es esmu n reizes pārjaucis un pārkrāsojis savu sākotnējo ērglēnu, pēc tam salūtu, mopēdu delta un motociklu pannonia. Vienreiz cīnījos arī ap jamahu, bet tas bija martiškin trud un nekas cits, kā aicināt talkā speciālistu man neatlika. Šī garāža ir sevī iesūkusi tik daudz nitrokrāsas, eļļas, alus un degvīna dvingu, ka tajā ir izveidojies unikāla un neatkārtojama noskaņa. Tu ar pilnu krūti ievelc šo smaržu un smaku sajaukumu, uz mirkli aizturi elpu, tad izpūt un saproti ka vsjo ņe tak už ploha, jo šī ir vieta kur tu iederies vislabāk. Ar vecu velosipēda pedāli atpogā baušķinieku, ielaid trīs lielus malkus, ieklausies sevī - ir labi.

Tā kā vakar lija lietus dzīvojos pa garāžu, to i sjo, trīs aliņi, veco dzelžu kaudzes revīzija un manā prātā dzima vēlme vēlreiz pārlasīt veco panoniju.

Vispār labi ka tas mocīts ir pie kaimiņa, jo izjaucis vakar es viņu būtu vismaz līdz pusei, un tad tā kaudz stāvētu tur aš līdz nākamajiem jāņiem :)))