Brīnišķīgi lidojumā no telekastes ar ugunsdziru aplejas pelnu pelēkais paklājs un lētas dejoļu grāmatas, pārgudri muļķi sarakstījuši lipīgus mēslus nabadzībā riedami uz pārbarotām cūkām biezo galdos fejervērku gaismās. Truls jaunietis grauzdams krāsainu rakstāmspalvu dara sev galu bēniņos ēnainos. Nesaprastais. Sirds sitas tik staruji un pedējās rindas ar aplaustu spalvu, kaur badīgā dvēsle pēc taisnības kliedz. Es muļķis ar nodzertu galvu.

Ar drebošu roku vēl rakstu es lāstus, kas lidojot sasniegs pareizos adrEsātus, un matricas gaismā kad sūtu es matricgaismas zaķi, tad redzu tik vien kā izrautus vadus. No dzīves, barošanas. No sapņiem kas ievīstīti prezentācijās un kritiķu atsauksmēs. Kad šampanietim līstot atveras vāki, tad smaidīgas sejas dāvina plastmasas ziedus. Jaunajam autoram. Tie sapņi, ar izrautiem barošanas vadiem.


Sūkā pimpi, mērgli!