par zobiem
Par to, ka man ar tiem zobeļiem īsti labi nava, to jau esmu teicis, bet ka ir tādā dirsā, to nu es negaidīju...
Šodien uzkožot desumaizi atdalījās gabals un ar mēli aptaustījis konstatēju, ka ir izveidojies lokālais Lielais Kanjons. Nepatīkami.
Atradu kantorim tuvāko zobārstu iestādi un šodien pl 14:30 mani tur arī laipni uzņēma.
Manā mutē skatījās visas trīs dāmas kas rosījās pa šo kantori. Pēc padziļinātas mutes dobuma izpētes es tieku nosūtīts uz stomotoloģisko institūtu Dzirciema ielā. Tur man jābūt 5dien pl 14os. Jābūt, lai no manas mutes izņemtu veselus 3!!! dzerokļus. Forši ne? Veselus trīs uzreiz... Tjipa zobiņš ir beigts, kaut kas tur esot zem smaganām, un vēl tā skrūve !?! (tas laikam par siltu atmiņu no iepriekšējiem zobārstiem). Bet trīs zobi vienlaicīgi... man liekas, ka es tur aiziešu ar sirdi...
Un mutē esot miskaste, lai raujot zobus nedabūtu infekciju mani tur izpulēja baltu baltu... aš goļivudas smaids.

Tā nu mēs tur ar zobārstīti pļāpājam, jo man jau tjipa divi visa mūža laikā ir izrauti, tagad izraus vēl trīs, un tad jau līdz protēzēm viens solis. Neesot tik traki, divi no izrautajiem ir šķībie gudrības zobi, kurus tjipa man tā pat nevajagot, a tos trīs, ņeta iestādīs kaulā, ņeta ko, bet ieliks vietā un staigāšot vesels. Apvaicājos - cik ta nāk tāda "iestādīšana".
Piecsimts naudiņas viens, 500 , PIECI SIMTI LATU. Kopā pus otra naudiņa. Pus otra naudiņa par trim zobiem. Par zobiem naudiņa, pusotra. Šo skaitli visu laiku murminu zem deguna... pus otra naudiņa...