par vadošām darbiniecēm
Šad tad redzot mazu , ambiciozu meitenīšu, kuras ir iedzīvojušās Turības vadību zinātņu bakulaurā un marketinga direktores amatā, izdarības, man gribas ar pieri sisties pret galda virsmu un caur asarām kliegt:"Stulbā kuce, par ko man tāds sods tevi satikt?!?!"

Cik esmu ievērojis, šādas sievietītes, vecuma grupā no 25-30, apģērbušās montonā ar GF Ferre šallīti, kantainām brillēm un nepamatotām ambīcijām ir nevien izteikti stulbas (viņas gan domā savādāk) bet arī ārkārtīgi godkārīgas. Viņas sagaida no tevis attieksmi, viņām patīk dažreiz izrādīt vēlību, savukārt citkārt mātišķji sabārt. Viņas sapņo par jauniem auto, par privātmāju piepilsētā, par paklauisīgiem vīrišķiem gan sadzīvē, gan biznesā. Un ja gadās kāds, kurš šādai diplomētai kretīnei norāda, ka Te nu Tu saulīt iebrauci auzās, tad jamās aizsvilstas svētās dusmās un pasludina Tevi par savu ienaidnieku Nr 1! Un ja vēl Tev ir izdevies nopūderēt arī viņas šefu, un šī ir atrāvusies aubē, tad viņa caur asarām zvēr atriebt šo pazemojumu un nedaudz apstādināto karjeru!

Visas duras un kuces! Un mans dzīves uzdevums ir PIST MOZGĀ šitās pašpārliecinātās "direktorītes" vēl, un vēl, un vēl, un vēl un vēl un tā līdz pēdējam elpas vilcienam. Katram jāzin sava vieta, tā teikt!

Visas duras!