par labajiem darbiem
Retais kurš atceras varoņteikas par Timuru un viņa komandu. Jā, skuju, mūsdienās par paldies un par pārsteiguma momentu neviens babulim malku neskaldīs.
Arī es.
Aber šad tad sanāk kaut ko labu arī padarīt - piesmiet kādu skambēku, iznest miskasti vai nomazgāt traukus :). Vot vakar izdevās, pilnīgi negaidīti, izdarīt ko labu.
Vot aizbraucu pēc darba uz Bambi (krogs ķekavā) savu iemīļoto steiku notiesāt, a šie riebekļi redz norēķinu kartiņas neņem - atpakaļrāpuļi bļi. Dārgā uzpasēja pasūtījumus, savukārt es devos bankomāta meklējumos. Atradu - pie kultūras nama. Tur viens sievišķis, tāds nu uz poltķiņņiku podziņas spaida. Minūti, divas. Pie sevis noburkšķu kaut ko nelāgu un it kā ļaunos fluīdus sajutusi tante izrauj no bankomāta kaut kādu izdruku un slāj prom. Pietipinu pie aparāta, a tas krievu režīmā uzslēgts jautā ko es vēlētos darīt? Izņemt naudiņu, samaksāt rēķinu , palūrēt bilanci vai izņemt karti.

Hmmmm...

Izvēlējos izņemt karti un diedzu pakaļ babulim saukdams:" cienītā, Jūs aizmirsāt savu bankas karti!" Pēc desmit sekunžu apstulbuma babulis sasita plaukstas un izplūda garos pateicības vārdos. Sajutos nelāgi, bet, neliegšos, man patika.

Atgriezos pie bankomāta. Bļe! Un tur kārtējais babulis ar bifekālajām brillēm spaida podziņas ar ātrumu poga/5sekundes.

Kad atgriezos krogā dabūju bietē no Dārgās par to ka tik ilgi. Vot tā vot, nepateicība pasaules alga.