par izglītības principu
Šodien manai mamai ir izlaidums. Viņa tagad mums ir tiesību zinātņu maģistrs. Varu līgt, ka pēc gada atkal kaut kur iestāsies. Cik es sevi atceros viņa vienmēr kaut ko ir studējusi, un vienmēr tuvojoties gala eksāmeniem, vai darbu aizstāvēšanām ir stresi un teksti no sērijas:" viss, es šito vairs nevaru izturēt, šito pabeigšu un tad viss..." Vēl pirms pāris mēnešiem bija tieši tas pats, ka nu šitais nu gan ir pēdējais piliens. Saderam , ka 2007 gadā viņa atkal kaut kur studēs.

Tas viss ir jauki, bet kāpēc tas viss, man nav skaidrs. Lai krustvārdu mīklas vieglāk risinātos, vai?