pirms 20 gadiem šajā dienā rakstīju:

Janvāris 16., 2006

21:40
cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā
cilvēkiem reizēm/ ir svarīgi/ ka viņus atceras /cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi

Mirgojošs Teams uzdzen stresu

Ja resns saģērbjas spīguļdrēbēs, vai tā ir disko bumba?

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

Šodien dzd ne tikai Raimondam, bet arī Blixam

Atskaite.
Atskaite.
Saņemies.

Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus

Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā.
Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu.
Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu.

tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo.
kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela.
grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos.
kāpu nost un liku augstāk stūri.
nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums.
nekāds.

tas, cik "izveseļojusies" vai ne, liecina par manu reakciju uz vienu no viltus profiliem, aiz kuriem sēž viens nelaimīgs cilvēks. mākslīgās drāmas, nesavaldība. un vissenākā patiesība parunā par sūda aiztikšanu.
lai vai cik konfliktu un domstarpību būtu ar vīru, man jāmācās no viņa nostāja pret cilvēkiem, kurus nevēlies savā dzīvē. un pietiek muļķot sevi un citus, ka esmu toleranta vai empātiska, nebūt nē.
šonakt BKUS palātā, turot kartona trauciņu pie bērna mutes, jo jau 3h vemj ar 5-10 min intervālu, viss saliekas pa vietām. tetris!

grūti atgriezties studijās būs arī pēc gada, jo neredzu tam vairs jēgu. 10 gadus mācīties, lai darītu ko?
grūti tikt galā ar kaut kādām sajūtām, kuras pietrūkts. sajūtas, ne cilvēki.
izzviekšanās par savu tizlumu un problēmām, sarunas par ilgām un domām par visuma uzbūvi, iespaidi par kādu mirkli. viens vilnis. kā alkoholiķe, es atgriežos pie savas vīna pudeles, ne tādēļ, ka man šausmīgi garšotu vīns, vai patiktu būt stulbai no reibuma, nē, tas īsais mirklis, kad kļūst silti un tiec visu rēgu samīļots un piedots.

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:

ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti

Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

Kad dzirdu vijoles, ģībstu

Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.