Garastāvoklis:	tired
Mūzika:	klusināta Brīvības ielas skaņa
Entry tags:	asociālims, depresijas hrōnikas, melnā strīpa, tukšums, zebra

5-dien pārdega, 6,7-dien tukšums
Pagājušpiektdien bija darba vietā viskautkādas figņas, piektdienas vakarā pa ceļam no darba mazliet (~150 gr 40% baltkrievu balzāma no Mego) iedzēru alkoholus un pārdega visi sociālie drošinātāji, nekur neaizgāju piektdienas vakarā kur gribēju un biju arī apsolījies būt, izslēdzu mobilo telefonu un visu piektdienas vakaru, sestdienu, svētdienu skatījos Youtube visādas dokumentālās filmas par tehniku un Mythbusters. Sestdien apēdu sauju izmērcētu sadīgušu zirņu, svētdien izvārīju griķus, olu, uztaisīju mazliet salātus un to tad arī apēdu. No dzīvokļa sestdien/svētdien vispār neizgāju, sestdien/svētdien arī neizsmēķēju nevienu cigareti un neiedzēru ne malku alkohola.

Šorīt izejot uz darbu bija tāda slābana sajūta, viss likās tik liels, pusdienu komplekts Kebabā Fix likās pārmilzīgs un neapēdams. Kāpēc jāēd tik daudz?

Ir tādi laika periodi dzīvē, kurus gribētos tā rūpīgi ar skalpeli izgriezt laukā un noslēpt zem akmens.

Bet vispār šodien jau sāk atlaist pamazām. Laikam kaut kādos apziņas kambaros vēl nav izsīkuši rezerves drošinātāju krājumi...

Atvaļinājums ir rokas stiepiena attālumā, pa divarpus nedēļām kaut kā jāsastiķējas kopā. HVZ, varbūt vienkārši brutāli kādas 10 dienas noplostot ar alkoholiem... ilgākais laiks, ko esmu plostojis, bija 5 dienas, pēc tam jutos dīvaini tukšs un tīrs. Bet nu tā atiešana gan bija nepatīkama toreiz.