Pagājušpiektdien bija darba vietā viskautkādas figņas, piektdienas vakarā pa ceļam no darba mazliet (~150 gr 40% baltkrievu balzāma no Mego) iedzēru alkoholus un pārdega visi sociālie drošinātāji, nekur neaizgāju piektdienas vakarā kur gribēju un biju arī apsolījies būt, izslēdzu mobilo telefonu un visu piektdienas vakaru, sestdienu, svētdienu skatījos Youtube visādas dokumentālās filmas par tehniku un Mythbusters. Sestdien apēdu sauju izmērcētu sadīgušu zirņu, svētdien izvārīju griķus, olu, uztaisīju mazliet salātus un to tad arī apēdu. No dzīvokļa sestdien/svētdien vispār neizgāju, sestdien/svētdien arī neizsmēķēju nevienu cigareti un neiedzēru ne malku alkohola.
Šorīt izejot uz darbu bija tāda slābana sajūta, viss likās tik liels, pusdienu komplekts Kebabā Fix likās pārmilzīgs un neapēdams. Kāpēc jāēd tik daudz?
Ir tādi laika periodi dzīvē, kurus gribētos tā rūpīgi ar skalpeli izgriezt laukā un noslēpt zem akmens.
Bet vispār šodien jau sāk atlaist pamazām. Laikam kaut kādos apziņas kambaros vēl nav izsīkuši rezerves drošinātāju krājumi...
Atvaļinājums ir rokas stiepiena attālumā, pa divarpus nedēļām kaut kā jāsastiķējas kopā. HVZ, varbūt vienkārši brutāli kādas 10 dienas noplostot ar alkoholiem... ilgākais laiks, ko esmu plostojis, bija 5 dienas, pēc tam jutos dīvaini tukšs un tīrs. Bet nu tā atiešana gan bija nepatīkama toreiz.
Galvā darās kaut kāds pelēks nekas. Pat vairs ne nospiestība, bet vienkāršs tukšs trulums. Negribas smēķēt, negribas iedzert, negribas vispār neko. It kā viss ir labi, taču patiesībā ir nekā. Un vēl tā atsvešinātība no cilvēkiem, es redzu viņus, dzirdu viņus, bet ne velna nesaprotu, kāpēc viņi dara tā, kā dara un ko man ar viņiem darīt. Dīvaina sajūta. Kamēr pieradīšu. Kā lai tagad dzīvo tālāk? :-)
pretrunīgu vēlmju mudžeklis; arī šodien, tāpat kā vakar, es neiešu uz darbu, izslēgšu mobilo un gulēšu, skatīdamies griestos un klausīdamies klasisko mūziku
patiesībā nē, izslēgšu mobilo un sakodēšu programmu, kura zīmē "Mandelbrotu" ar ASCII zvaigznītēm nu tāda pārdestilēta seksualitātes izpausme
un vispār, laižu ķepiņas vaļā lai notiek, kas notikdams lai notiek, kam jānotiek
cīnīšanās neko nav devusi; paskatīšos, ko dos vai nedos padošanās
* un vēl man ļoti sāp galva, cerams, ka rīt nesāpēs
music: 03. Piano Concerto No. 23 III. Allegro assai
Gulēju līdz 11-tiem; izvārīju auzu pārslu putru (ar žāvētiem augļiem un zemesriekstiem); palasīju Ilustrēto Zinātni; paēdu McDonalds pusdien-vakariņas; nopirku trīrāmos līdzekļus.
Jutos nedaudz noguris no vakardienas skrējiena — tas nav labi, 12 dienas neskriet un tad 10 km. Vajadzēja skriet 5-us...
Tad atnācu mājās un kaut kā ... un kaut kā tagad ir plkst. 22.49 un nekas šodien nav padarīts. Principā jau vajadzēja tikai satīrīt grīdu mazliet no krāsas un špakteles un izmazgāt logus... Eh. Nu, vienu loga rūti es nomazgāju :-)
Chatroulette bija 4 interesantas sarunas. Viena ļoti interesanta ;-)
Ai, iešu gulēt. Whatever.
Un no rītdienas sākšu jauno skaisto dzīvi :-)
Pareizāk sakot, sākšu to jau šodien — laicīgi ejot gulēt :-)